Lai varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Latvijai aktīvi jāpiedalās un jāsniedz ieguldījums 21 OECD darba grupā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā.
Pirmdien un otrdien notikusī OECD ģenerālsekretāra vietnieka Viljama Denversa un organizācijas ekspertu vizīte bija nozīmīgs solis Latvijas virzienā uz pilntiesīgu dalību šajā elitārajā organizācijā, un pēc vairāku mēnešu sagatavošanās darbiem uzsāktas iestāšanās sarunas. Kā norāda ĀM, tas nozīmē, ka ir uzsākts visaptverošs Latvijas ekonomiskās un sociālās politikas izvērtējums pēc OECD standartiem un OECD dalībvalstu labākās pieredzes.
Izvērtējamo jautājumu loks ir ļoti plašs, piemēram, valsts pārvaldes efektivitāte, korupcijas novēršana, zinātne un tehnoloģijas, inovācijas, izglītība, fiskālā politika, veselības aprūpe, sociālā sistēma, ekonomiskā politika kopumā un citas.
No Latvijas puses šajā procesā ir iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī sabiedriskās organizācijas un akadēmiskās vides pārstāvji.
Latvijas iesaistīto institūciju ekspertiem būs aktīvi jāpiedalās un jāsniedz ieguldījums OECD komitejās un darba grupās. Atskaites jāsniedz Investīciju komitejai, Korporatīvās pārvaldības komitejai, Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupai, Finanšu tirgu komitejai, Apdrošināšanas un privāto pensiju komitejai, Konkurences komitejai, Fiskālo lietu komitejai, Vides politikas komitejai, Ķimikāliju komitejai, Publiskās pārvaldības komitejai, Regulatorās politikas komitejai, Statistikas komitejai, Ekonomikas un attīstības analīzes komitejai, Izglītības politikas komitejai, Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejai, Veselības komitejai, Tirdzniecības komitejai un Eksporta kredītu darba grupai, Zivsaimniecības komitejai, Zinātnes un tehnoloģiju politikas komitejai, Informācijas, datoru un komunikācijas politikas komitejai un Patērētāju aizsardzības politikas komitejai.
Sarunas jānoslēdz ar katru komiteju atsevišķi. Pēc tam visas Latvijas iestāšanās sarunu "Ceļa kartē" minētās komitejas iesniedz savu formālo viedokli, kuru izskata kārtējā OECD Padome, un lemj par nosacījumiem, lai uzaicinātu Latviju pievienoties organizācijai. Iestāšanās process norisinās atkarībā no kandidātvalsts aktivitātes un progresa, bet, balstoties uz iepriekšējās paplašināšanās valstu pieredzi, minimālais sarunu pabeigšanas un dalībvalsts statusa iegūšanas laiks ir aptuveni divi gadi.
Pirmdien, OECD ekspertu un iesaistīto Latvijas valsts pārvaldes institūciju semināra laikā, OECD ģenerālsekretāra vietnieks Viljams Denverss uzsvēra, ka pievienošanās process balstīsies uz OECD un Latvijas ciešu sadarbību. Viņš atzina, ka Latvijai dalība OECD nozīmēs pieeju plašai un daudzpusīgai krātuvei - OECD ekspertīzei, rekomendācijām un tautsaimniecības nozaru politiskajiem dialogiem, kas palīdzēs politikas veidotājiem izvēlēties piemērotākus risinājumus, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā cilvēkiem ir labāki dzīves apstākļi. Latvijai būs iespēja mācīties no OECD dalībvalstu pozitīvās pieredzes un kļūdām, identificējot iespējami labākus pasākumus un instrumentus savu ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanai. Latvija piedalīsies globālo standartu veidošanā un noteikšanā aktuālajos un prioritārajos jautājumos. Savukārt OECD dalībvalstīm būs iespēja mācīties no Latvijas unikālās pieredzes.
OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, to skaitā 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. OECD darbā piedalās arī Eiropas Komisija. OECD galvenais mērķis ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu un izplatīšanu, sekmējot valstu ilgtspējīgu tautsaimniecisko attīstību globalizācijas apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
