Sistēmas izveide jāpabeidz 2012. gadā, un šim mērķim pieejams Eiropas Savienības (ES) un valsts - kopumā 7,7 miljoni latu. Sūdzības iesniedzējs - SIA "Unistars" un a/s "Inkomerc Holding apvienība" - uzskata, ka no sarunām izslēgts "apšaubāma formāla iemesla" dēļ un ir pārliecināts, ka iepirkuma nolikums neļauj valstij izvēlēties izdevīgākā un lētākā pakalpojuma sniedzēju.
"Unistars" grupas valdes padomnieks Kaspars Tolstiks laikrakstam skaidrojis, ka informācijas sistēmu iepirkumos sarunas tā ir izplatīta prakse, jo nereti to tehniskā specifikācija ir grūti definējama, tāpēc piemērotākais piedāvājums varētu būt vislabāk izvērtējams sarunu gaitā. Tomēr viņš pauž neizpratni par to, kādēļ informācijas sistēmu izstrāde jāapvieno vienā iepirkumā ar sakaru pakalpojumiem, kuru prasības ir precīzi definējamas un novērtējamas atklātā konkursā.
NMPD Komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša laikrakstam norādījusi, ka sarunu procedūru var piemērot pakalpojumiem, "kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības, un tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā", kā to nosaka Publisko iepirkumu likums. Šajā gadījumā sarunu procedūra tika piemērota, lai tās gaitā varētu precizēt un detalizēt daļu no prasībām informācijas un sakaru sistēmām, viņa skaidro, uzsverot, ka tā ir tikpat publiska un atklāta procedūra kā konkurss, un uz to var pieteikties ikviens.
"Unistars" uzskata, ka no sarunu procedūras izslēgts ļoti apšaubāma iemesla dēļ. Proti, vērtēta tika uzņēmumu un personāla atbilstība pildāmajam uzdevumam, kam bija jābūt pieredzei sadarbībā ar "veselības aprūpes iestādi", bet viens no speciālistiem bija realizējis projektu Zāļu valsts aģentūrā, ko iepirkumu komisija neuzskata par šādu iestādi. Tolstiks norāda, ka normatīvajos aktos gan nav atrodama vienota šī termina definīcija, nav atrodama.
Savukārt NMPD sūdzību uzskata par nepamatotu, jo "pretendentu izvērtēšana notikusi saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumu. Tehnisko un finanšu piedāvājumus var iesniegt tie pretendenti, kuri atbilst minētajām prasībām".
"Unistars" Rīgā izveidoja līdzīgu sistēmu, un arī šobrīd rūpējas par "ātrās palīdzības" sakaru sistēmas darbību. Kopš 2005. gada, kad tika uzsākta sistēmas izveide, "Unistars" no valsts saņēmis aptuveni 200 000 latu, tādēļ kompānija ir pārliecināta, ka spētu izveidot arī vienotā dienesta sistēmas krietni lētāk par noteikto maksimālo summu. Tomēr šie un vēl divi pretendenti līdz piedāvājuma izteikšanai netika, jo viņi no dalības tālākajā sarunu procedūras gaitā tika izslēgti.
Tolstiks skaidro, ka uzvaras gadījumā kompānijai vairs nebūtu visa sistēma jārada par jaunu, bet gan jāpaplašina un jāuzlabo esošā, jo trīs gadu sadarbības laikā "Unistaram" nācies izprast dienesta darbības principus un vajadzības un, lai tās apmierinātu, nereti nācies radīt arī jaunus tehnoloģiskos risinājumus.
Sarunu procedūrā par NMPD sakaru un informācijas sistēmu iepirkumu turpina piedalīties komunikāciju uzņēmumi "Lattelecom" un "Datakom".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
