To apstiprina gan viņa oponenti, gan viņš pats, laikraksts atstāsta žurnālā "Klubs" publicēto. Rimšēvičs atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad Latvija aizņemas no SVF, taču situācija atšķiras no 1992. gada, jo toreiz visi dokumenti un programmas tika gatavoti Vašingtonā un mūsu valdības parakstiem bija formāls raksturs.
Tomēr SVF vēlas redzēt Latvijas izstrādātu valsts makroekonomiskās attīstības politikas scenāriju. Sākotnēji gan atbildīgās amatpersonas, visticamāk, apjukuma vadītas, gaidījušas, ka fonds visu pateiks priekšā, un šādu programmu galdā uzlikt nevarēja, raksta laikraksts. "Pilnīgi skaidri, liekot roku uz sirds, varu pateikt, ka no fonda puses pērnā gada beigās nebija nekāda diktāta, nekāda uzstādījuma, viņi skaidri pateica: "Tā ir jūsu programma? Jūs tiešām tā domājat? Uzskatāt, ka tā ir labākā? Labi!"," atceras Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents arī paudis uzskatu, ka lineāri budžeta griezieni turpmāk nebūs iespējami. "Fonds atļāvās bikli iebilst, ka tā, vienkārši, primitīvi ņemot nost un neveicot strukturālās reformas, tālāk dzīvot nebūs iespējams. Fonda kļūda ir tā, ka viņi, labu gribēdami, brīžiem nespēj noturēties un nesniegt padomus. Fonds nekad nav runājis, ka vajadzētu celt nodokļus vai mazināt pensijas, taču, redzot priekšlikumu vakuumu no Latvijas puses, tas ieteic apsvērt arī nodokļu reformas un pensiju mazināšanu, " saka Rimšēvičs. Viņš gan uzver, ka tie nekad nav bijuši fonda priekšlikumi, "tā ir absolūta Latvijas izšķiršanās, kur, ko un cik griezt."
Viņaprāt, pēc 2010. gada budžeta pieņemšanas Latvija iegūs diezgan ilgu atelpas laiku. Ja Latvijai izdosies izveidot sabalansētas finanšu saimniecības mehānismu, kur izdevumi atbilst ieņēmumiem, iespējams, mums sāktu aizdot arī citi aizdevēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
