Pērn vasarā pieprasījumu šāda koda saņemšanai iesniedzis Jānis Eisaks, kas sevi raksturo kā "dulnu entuziastu-brīvmākslinieku". Viņš norāda, ka latgaliešu valodai piešķirtais kods "paver jaunas iespējas latgaliešu valodas lietošanai modernajās informācijas tehnoloģijās un padara iespējamu latgaliešu valodas atbalsta izstrādi biroja programmatūrai", ļaujot pārbaudīt pareizrakstību, izmantot sinonīmu vārdnīcu, piekļūt elektroniskajiem mācību līdzekļiem un izmantot citas iespējas. "Cerams, ka tas varētu atvieglot latgaliešu literārās valodas tālāko standartizācijas procesu," norāda Eisaks.
Viņa iniciatīvu atbalstījis Valsts valodas centra pārstāvis Juris Cibuļs, Šuplinska, Rēzeknes augstskolas pārstāvji Sanita Lazdiņa un Heiko F. Martens, Dagdas novada domes deputāts Juris Viļums un latgaliešu kultūras atbalsta nevalstiskās organizācijas "Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja pārstāvis Imants Slišāns".
Koda piešķiršanas iniciatori norāda, ka ziņa par koda piešķiršanu ir aktivizējusi arī pasaulē populāras interneta enciklopēdijas "Wikipedia.org" lietotājus – ir atsākts darbs pie šī resursa izveides arī latgaliešu valodā, līdz šim bija izstrādāta tikai parauga versija.
Iniciatori uzsver, ka joprojām aktuāls ir latgaliešu valodas tālākais liktenis, tāpēc Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība ierosina izveidot darba grupu, kurā spriest par juridisko terminu precizēšana un dokumentu sagatavošana reģionālās valodas statusa piešķiršanas iespējai; pasākumu programmas izstrāde, kas ļautu sākt īstenot Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību"; kā arī vajadzīgo dokumentu sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai atbildīgajās institūcijās, kas uzdotu vajadzību katrā Latgales skolā mācīt latgaliešu valodu, literatūru un kultūrvēsturi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
