Neizdevies noziegums un pasaules labākais cietums
Juris uz sarunu atnāk nedaudz samiegojies. Pulksten 10:00 no rīta profesionālam spēlmanim ir agra stunda. Neuzkrītoša jaka ar kapuci un džinsi un nedaudz šaudīgs acu skatiens. "Tas bija piedzīvojums. Man patīk darīt trakas lietas, un tā es arī nokļuvu tajā cietumā," mierīgi paziņo Juris. Par cietumu Juris stāsta labprāt, par izdarīto likumpārkāpumu gan ne pārāk.
"Tā bija nelegāla aparatūra, kuru ievest nedrīkstēja. Faktiski tur bija ieplānota visīstākā bankas aplaupīšana, tikai mūsdienu versijā. Mūsdienās nelaupa ar pistolēm un maskām, tas notiek "bišku" savādāk. Vairāk negribu komentēt. Nevajadzēja lidot ar lidmašīnu, būtu braukuši ar mašīnu - nekas tāds nebūtu noticis. Tā bija nopietna lieta, bija liels darījums iecerēts, cik zinu. Lidostā notika standarta pārbaude uz narkotikām. Viņi bija informēti par šādas aparatūras eksistenci un pamanīja to manā somā. Tūlīt arī apcietināja," atceras Juris.
Norvēģija ir ļoti bagāta valsts, un tāpēc turp tiecas daudz cilvēku no nabadzīgākām valstīm ar vēlmi nopelnīt, stāsta Juris. "Viņiem nevajag nekādu Eiropas Savienību, līdz ar to labākas dzīves meklējumos uzbrukumā dodas poļi, lietuvieši, mazāk latvieši. Tur ir dažādas biznesa iespējas - narkotikas, cigaretes, alkohols. Tur tas viss maksā kosmisku naudu, tāpēc ir nopelnīt gribošie," klāsta vīrietis.
Tūlīt pēc apcietināšanas vīrietis nokļuvis par pasaulē labāko cietumu dēvētajā Haldena cietumā. "Man tur faktiski nevajadzēja būt, bet divas nedēļas tur pavadīju, jo tas cietums, kur man bija jābūt, laikam bija remontā. Es kā pokera spēlmanis esmu puspasauli apbraukājis, lērumu viesnīcu redzējis. Nu Haldenu ir pat grūti aprakstīt - tur ir labāk nekā kādā viesnīcā - individuālas kameras ar dušu, platekrāna TV, ledusskapi un lieliem logiem. Bet pēc tam mani pārveda uz nelielu cietumu nelielā pilsētiņā."
Visas ērtības un dienasnauda
Tā kā vīrietis klusējis par citiem nodarījumā iesaistītajiem cilvēkiem, atzinis savu pārkāpumu, ievedot aizliegto aparatūru, viņš saņēmis salīdzinoši īsu - septiņus mēnešus ilgu - cietumsodu. Reāli no tiem "atsēdējis" četrus.
"Tajā otrā cietumā man bija labiekārtota kamera, pa logu redzams ezers. Kamerā gulta, ledusskapis, TV, izlietne. Ledusskapi reizi nedēļā uzpildīja ar tādām lietām, kā, piemēram, šķiņķis, siers. Piens, kafija, tēja, cukurs - neierobežotā daudzumā. Trīs stundas dienā kameras durvis bija vaļā - varēja iet uz virtuvi un pievērsties kulinārijai. Tur bija brīvi pieejami naži. Labi, lielākais nazis bija ķēdē, bet mazie - brīvi. Varēja iet uz ēst gatavošanas nodarbībām, dažādu valodu kursiem, matemātikas nodarbībām. Bija iespēja spēlēt basketbolu, volejbolu, galda spēles, iet uz trenažieru zāli," atminas vīrietis. Apsargi vairāk bijuši kā cilvēki, pie kuriem vērsties ar kādu jautājumu vai palīdzības lūgumu. "Es viņiem teicu - te puse Latvijas būtu gatava ierasties, jo tie cilvēki dzīvo reāli sliktāk."
Turklāt katru dienu ieslodzītie saņēmuši dienasnaudu - apmēram 10 eiro. Lielākoties nauda tērēta cigaretēm un pasūtījumiem no tuvējā lielveikala. Tā kā Juris nesmēķē, no cietuma iznācis vēl ar naudu kabatā. Ne mazums ieslodzīto esot savā starpā sprieduši - kā šurp uz šo "paradīzi" dabūt draudzenes, sievas un bērnus.
Cietums Norvēģijā - perfekta vieta atpūtai un izaugsmei
Runājot par cietumu, vīrietis brīžiem min, ka nekā patīkama jau tur neesot bijis. Un tomēr - tieši tur viņš beidzot varējis pievērsties lietām, kam iepriekš pietrūcis laika un apņēmības.
"Norvēģijas valsts katram piešķir bezmaksas advokātu. Mans advokāts iesākumā nesa man grāmatas krievu valodā, vēlāk tuvinieki atsūtīja lasāmo no Latvijas. Beidzot varēju lasīt caurām dienām. Bija arī bibliotēka, internets gan nav pieejams. Pieteicos intensīvajos angļu valodas kursos. Sāku staigāt uz trenažieru zāli. Pokera spēle, negulētas naktis, alkohols - tas viss bija atstājis iespaidu. Cietumā es reāli izglītojos, pilnveidoju sevi, uzlaboju veselību, iemācījos darīt kaut ko režīmā," vīrietim ir teju siltas atmiņas par cietumā pavadīto laiku.
"Ja es būtu nokļuvis cietumā Latvijā, Krievijā vai ASV - tur būtu jācīnās par izdzīvošanu kriminālā vidē. Bet te - pēkšņi biju ieguvis laiku tikai sev un savu sapņu piepildīšanai. Tam tad arī pievērsos."
Ieslodzīto vidū Jurim interesantu cilvēku bijis maz. "Tur tādi sīkie narko kurjeri - man ar viņiem daudz nebija ko runāt. Nekādi interesantie cilvēki, tādi mazie. Es saprotu, ja būtu kādi normāli noziedznieki, tas viss mani interesē, nu - tādi līdzvērtīgi, bet man tie mazie kurjeri, kas mēģina nopelnīt 1000 vai 2000 latu un riskē uz n-tiem gadiem iesēsties cietumā - tādi mani neinteresēja." Taču puisis iepazinies ar kādu vīrieti no Ungārijas - šīs valsts handbola izlases spēlētāju, kas "sēdējis" par neatļautu medikamentu ievešanu. Abi kopā darbojušies trenažieru zālē.
"Reāli - viņš mani ieveda tajā trenažieru pasaulē, bija kā personīgais treneris. Vienmēr biju to vēlējies, bet ārpusē tas maksā naudu un prasa laiku. No sākuma man nekas neizdevās, bet pamazām viss aizgāja. To puisi es noteikti vēl kādreiz satikšu. Nesen braucu spēlēt pokeru uz Vīni un speciāli iebraucu Budapeštā, lai nopirktu viņam grāmatas ungāru valodā. Nosūtīju viņam, un viņš bija mēms aiz pārsteiguma," stāsta Juris.
Vai Juris pārdomājis dzīvi un vai ieslodzījumam bijis vēl kāds terapeitisks efekts? "Muļķības!" saka vīrietis. "Es nekad neesmu bijis nekāds pareizais. Un diez vai būšu. Kad notika tiesa - četrus mēnešus jau biju priekšzīmīgi "nosēdējis", un pēc nedēļas mani priekšlaicīgi izlaida. Par ko man žēl? Ka pavasari neredzēju. Varbūt. Tagad esmu ārā, bet šo to cenšos saglabāt - joprojām apmeklēju trenažieru zāli, nelietoju alkoholu, jo tas neiet kopā. Atkal spēlēju pokeru un braukāju pa pasauli. Globāli esmu ieguvis. Un der atcerēties - cietumā var nokļūt jebkurš. Var izdarīt tā, ka tur nokļūst kāds cits. Mierīgi. Bet vai ir kāda morāle? Morāle - tas bija interesants piedzīvojums. Galvenais - paņemt no situācijas labāko!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
