Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa uzskata par nepieņemamu profesores Inas Druvietes ierosinājumu par mazākumtautību valodu statusa noteikšanu, informēja kopas vadītāja Maija Sinka.
"Daudzi demokrātisku valstu inteliģences pārstāvji ir atkārtoti pauduši pārsteigumu par ārkārtīgi liberālo un plašo valodu lietojuma praksi Latvijā, par simtiem valsts finansētu skolu ar pat astoņu mazākumtautību valodām šeit – viņu bagātās valstīs šāda piedāvājuma nav," teikts Sinkas paziņojumā.

"Latvija daudzējādi, neskatoties uz mūsu pašu valodas itin smagā vēsturiskā un demogrāfiskā fona problēmām, dod īpaši labus priekšnoteikumus dažādu kulturālu identitāšu kopšanai un daudzkārt pat rada pašpietiekamības pārliecību citu tautību piederīgiem neidentificēties ar Latviju kā savu valsti. Papildus piedāvājumi graut valstisko drošību un vienotību ar šādiem neapdomātiem ierosinājumiem un to automātiskām sekām, nav un nevar būt pieņemami Latvijas pamatnāciju latviešu un līvu piederīgiem un citiem lojāliem Latvijas pilsoņiem," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas viceprezidente Ina Druviete koreferātā par Eiropas Savienības valodas politikas pamatprincipiem uzsvēra, ka mazākumtautības valodas statusa noteikšana Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodām būtu apliecinājums Latvijas valodas politikas stabilitātei, kā arī novērstu jebkuras šaubas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu nākotnē. Druviete uzsvēra, ka valodu noturība un attīstība ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības uzdevumiem.

Neizpratni par šādiem Druvietes izteikumiem pauda apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. "Runas par kāda īpaša statusa piešķiršanu krievu valodai var kalpot tikai par pamudinājumu latviešu valodas ignorēšanai, cerot, ka nākamais solis būs krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešana," norada "tēvzemieši".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!