Dzenītis radio intervijā atzina, ka Latvijas speciāldienestu darbinieki atrodas un savus uzdevumus pilda arī ārpus valsts robežām. Tomēr Dzenītis neatklāja, vai šo cilvēku ir daudz, tikai norādot, ka tādi ir.
Dzenīti stāstīja, ka informācijas iegūšana tiekot organizēta, lai valsts operatīvi iegūtu Latvijai nozīmīgu informāciju. Šo darbinieku uzdevums neesot izlūkošana, kā to darot lielvalstis, bet gan Latvijas pretizlūkošanas dienestu apgādāšana ar informāciju.
Ārvalstīs strādājošo atalgojums esot līdzīgs tur strādājošiem diplomātiem, taču precīzas summas SAB priekšnieka vietnieks neatklāja.
LETA jau ziņoja, ka pēc Latvijas pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai (ES) valstī daudz aktīvāk sākuši darboties Krievijas izlūkdienesti, secinājis SAB.
Krievijas specdienestu darbības metodes ir kļuvušas agresīvākas un vērienīgākas. Šādas tendences esot vērojamas arī citās Eiropas valstīs, īpaši tajās, kas šogad kļuvušas par pilntiesīgām NATO un ES dalībvalstīm. Krievijas izlūkdienestu interese pieaugusi par politiskajiem, ekonomiskajiem un militārajiem procesiem Latvijā.
Aprīlī par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu jeb spiegošanu no Latvijas tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs. SAB apgalvo, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Savukārt maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbild par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. Igaunijas Drošības policija (KaPo) viņu iepriekš turējusi aizdomās par spiegošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
