Foto: EPA/LETA
Padomju laika Centrālās grāmatvedības dokumenti pierāda, ka postošajos padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, izstrādājot pētījumu par padomju laikiem, Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2. pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Saistībā ar Latviju budžetu atskaites liecina, ka Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

"Tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts - 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi," skaidro Krūmiņš. Viņš atgādina, ka saskaņā ar padomju propagandu Latvijas PSR budžets tika dotēts.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tādi paši kā eksemplāros Rīgā, norāda raidījums.

"Tas ir tiešām – domāju, ka bez pārspīlējumiem var teikt – diezgan liels apvērsums vēstures zinātnē – kāda bija padomju režīma ekonomiskā politika Baltijā," viņš stāsta.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem gan runā izvairīgi – tie neko vēl nepierādot. "Nu dokumenti... Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu," viņš norāda.

"Nekā personīga" min, ka jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro, kas ir nodarītie zaudējumi ekonomikai. Drīz būs gatavi aprēķini arī par kaitējumu videi.

Pēc PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekles Rutas Pazderes teiktā, videi nodarītais kaitējums ir vairāki desmiti miljardi.

Viņa min, ka 2020. gadā visas trīs Baltijas valstis varētu sagatavot kopīgu prasību paketi.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Taču būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

"Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu "Melānijas hronika" un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā," atzīst Ziemele.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atbildot uz jautājumu, vai Latvijai ir svarīgi aprēķināt padomju laikos zaudēto, norāda: "Ir komisija, kas to veic. Tad jau redzēs".

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka ir viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni. "Un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības, aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara," viņš saka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!