Taču tikai trīs vietnes darbojas.
Četras sarakstā uzskaitītās vietnes no ".lv" domēna ir "wikileaks.goodsoft.lv", "wikileaks.b0x.lv", "wikileaks.drumandbass.lv" un "wikileaks.vakarazinas.lv".
Žurnāla "Vakara Ziņas" pārstāvji nevēlējās komentēt saistību ar "WikiLeaks", jo žurnālam neesot pat savas mājaslapas.
"Nozare.lv" neizdevās sazināties ar "Vakara Ziņu" īpašnieka - uzņēmuma "Mediju nams" Informācijas tehnoloģiju departamentu, lai noskaidrotu, kā radies "WikiLeaks" spoguļserveris ar žurnāla vārdu.
Datus par pārējie serveriem "Nozare.lv" arī neizdevās atrast caur domēnu reģistra "www.nic.lv" mājaslapu, jo tie tika uzrādīti kā neeksistējoši. Tomēr visas adreses, izņemot "www.wikileaks.b0x.lv", darbojās un aizveda pie "WikiLeaks" galvenās mājaslapas kopijas.
Kā izriet no "WikiLeaks" vietnes attiecīgās sadaļas, spoguļserveru skaits visā pasaulē sasniedzis 1368.
"WikiLeaks" savā vietnē piedāvā jebkuram līdzjutējam iesaistīt savus servera vai citus interneta resursus dokumentu publiskotāju materiālu glabāšanā. Lapā ar nosaukumu "Mass-mirroring WikiLeaks" satur tehniskas instrukcijas. Lapā teikts, ka pilnais aktuālais "WikiLeaks" saturs aizņemot "pāris gigabaitus", ieskaitot diplomātisko vēstījumu datus ar nosaukumu "Cablegate".
"WikiLeaks" meklē palīgus visā pasaulē pēc tam, kad noslēpumu publiskotāja elektroniskos resursus sāka izstumt no interneta vietnēm ASV un notika vairāki uzbrukumi ar mērķi bloķēt piekļuvi vietnes saturam. Ar lielu "spoguļu" skaitu gandrīz vairs nav iespējams bloķēt "WikiLeaks" saturu, uzskata nozares pazinēji.
Jau ziņots, ka "WikiLeaks" nodoms publiskot vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu ziņojumu ir izraisījis milzu satraukumu un asas debates vairākās valstīs par šāda soļa ētiskumu un likumību. Pagaidām "WikiLeaks" ir nācis klajā ar tikai daļu no satura, kas ir jau izraisījis vairākus skandālus, kaut vai Krievijas premjera Vladimira Putina nosaukšanu par "alfa tēviņu" un neglaimojošas piezīmes par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un Vācijas premjeri Angelu Merkeli.
Servera satura "spoguļošana" ir sen pielietota tehnoloģija, kam parasti nav sakara ar hakeru darbību vai apzinātu apstrīdēta satura izkliedēšanu, lai to nevarētu izdzēst tie, kam tas nepatīk. To bieži izmanto arī pieprasītas bezmaksas programmatūras izplatīšanai, lai netiktu noslogots tikai viens vai pāris serveru vienā valstī.
Kā norāda nozares pazinēji, apstrīdēta satura "spoguļošana" daudzās un dažādās valstīs, sevišķi tādās, kas sargā datus un izteiksmes brīvību, faktiski padara šo saturu par neiznīcināmu un necenzējamu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
