Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvijā vidējais izglītošanās indekss ir 0,6, kas atbilst 13,2 izglītošanās gadiem, salīdzinājumam – vispārējās vidējās izglītības iegūšanai ir nepieciešami 12 gadi, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

CSP ir publicējusi režģa kartes, kas attēlo Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību, kā arī izglītošanās indeksu atbilstoši 2011.gada tautas skaitīšanas datiem.

Latvijā teritorijas ar izteikti augstu iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir augstākā izglītība vai doktora grāds, ir Rīgas un Pierīgas reģionā, Jelgavā, Cēsīs un to apkārtnē, Talsu un Kuldīgas tuvumā.

Lai noteiktu pastāvīgo iedzīvotāju vidējo izglītības līmeni, tika aprēķināts teritoriālā vienībā dzīvojošo iedzīvotāju vecumā virs 25 gadiem izglītošanās indekss, kas izteikts skalā no 0 līdz 1.

Latvijā vidējais izglītošanās indekss ir 0,6, kas atbilst 13,2 izglītošanās gadiem. Salīdzinājumam – vispārējās vidējās izglītības iegūšanai ir nepieciešami 12 gadi. No iegūtajiem datiem var secināt, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni koncentrējas blīvāk apdzīvotās vietās.

Izglītošanās indekss ir izteikti augsts Rīgā un Pierīgas reģionā, Jelgavā, Cēsīs, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē. Turpretī izteikti zems rādītājs ir lielā daļā Latgales reģiona un vietumis Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.

Teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju izglītības līmenis atkarīgs ne tikai no izglītības iestāžu esamības, bet arī no pieprasījuma pēc darbaspēka, infrastruktūras attīstības, pakalpojumu pieejamības. Ne vienmēr augstāks izglītošanās indekss liecina par to, ka šajā teritorijā ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākā izglītība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!