Foto: Saeimas administrācija
Valsts pārvaldē jāsastopas ar pārāk lielu birokrātiju un ierēdniecība Latvijā kļūst arvien vājāka Latvijas Universitātes (LU) diskusijā "Zināšanu loma valsts attīstības izaugsmei" teica premjerministre Laimdota Straujuma (V).

LU rektors Mārcis Auziņš diskusijā minēja virkni problēmu, kas kavē augstākās izglītības attīstību, piemēram, Eiropas Savienības atbalstītu projektu kontrolē tā ir koncentrēšanās uz darba stundu uzskaiti, nevis zinātnisko panākumu kvalitāti.

Tāpat Auziņš atminējās savulaik kolēģu sacīto, ka viņi "ir izsludinājuši iepirkumu Andžānam". Agnis Andžāns bijis vienīgais zinātnieks un profesors Latvijā, kas bijis vienīgais, kas varēja izstrādāt attiecīgo studiju programmu, tomēr "nedod Dievs, kāds piedāvātu to izstrādāt lētāk".

"Kamēr mēs šādā veidā iepirksim zinātniekus, skaitīsim, vai viņi nav strādājuši vairāk par 40 stundām nedēļā, nevis koncentrēsimies uz veiksmes indikatoriem, mēs varam domāt kādus vien finansēšanas modeļus gribam, [..] jo finansēšanas modelis ir domāts, lai īstenotu noteiktu politiku. Ja politikā stūrakmeņi ir šādi, tad instruments mums nepalīdzēs izmainīt situāciju.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete to komentēja, norādot, ka viņa nekad nav sapratusi, kā var pastāvēt "zinātnieku iepirkums un kāpēc zinātniekam, kura darba rezultāts taču ir publikācija, noslēdzies eksperiments, ir vajadzīgs pierādīt, no cikiem līdz cikiem tas ir veikts.

Tomēr ministre norāda, ka šādas prasības izvirza Eiropas Savienība un, ja Latvijas Eiropas Komisijas līmenī nav varējusi apstrīdēt šādu procedūru nepieciešamību, mums neatliek nekas cits kā pakļauties. "Latvijai kā [Eiropas Savienības] prezidējošai valstij ir jāspēj teikt savs vārds arī šajā sakarā," uzskata Druviete.

Straujuma gan ministrei nepiekrita un norādīja, ka iepirkumi tiek rīkoti saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Tādēļ arī "zinātnieku iepirkumus" ir iespējams mainīt.

"Mums kļūst arvien vājāka ierēdniecība," par birokrātiju valsts pārvaldē sacīja Straujuma. "To es tagad izjūtu ļoti asi, kad vajag redzēt aprēķinus, piemēram, par enerģētiku, es tos nevaru sagaidīt."

Viņa pauda pārliecību, ka ir jādomā par politiķu un ierēdņu nodalīšanu, jo politiķi sev nevar palielināt algas. "Mums ir jādomā par atslēgas cilvēku apmaksāšanu," teica premjere, informējot, ka tuvākajā laikā šajā jomā varētu notikt pārmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!