Viņš stāstīja, ka reizi gadā Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis ierodas, lai pārbaudītu ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, pārbauda ugunsdzēšamos aparātus, kluba iekārtošanā izmantoto materiālu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem sabiedriskajās telpās. Tāpat reizi gadā tiekot organizētas praktiskas mācības visiem kluba darbiniekiem, kā rīkoties ārkārtas gadījumos, tajā skaitā arī ugunsgrēka.
"Uzskatu, ka Latvijā ir ļoti sakārtotas un pamatotas prasības ugunsdrošības nodrošināšanai naktsklubos. Visas prasības ir izpildāmas, tās neprasa milzīgus naudas ieguldījumus. Galvenais ir visu laikus izdarīt un ievērot visas prasības ikdienā. Rīgā klubam ir trīs izejas, Jelgavā - pat četras. Apmeklētāji mūsu klubos var justies droši, jo mēs godprātīgi ievērojam visas prasības, kā arī operatīvi izpildām VUGD darbinieku prasības," stāstīja Tamisārs.
Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, vērtējot notikušo Permā, norādīja, ka šis ir "klasisks evakuācijas un ugunsdrošības noteikumu pārkāpums", kas šoreiz beidzies traģiski.
Eksperts pauž bažas par līdzīgas nelaimes iespējamību taupības režīma apstākļos arī Latvijā. Lielākās problēmas sagādā ugunsdrošības noteikumu neievērošana, piemēram, bailēs no zagļiem aizsprostojot rezerves izejas un uzliekot logiem restes. Tāpat bieži pasākumu rīkotāji nepievērš pienācīgu uzmanību drošības instrukcijām.
Kā atgādināja Šics, līdzīga nelaime 1998.gadā notika Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, kad aizkrautas evakuācijas izejas dēļ ugunsgrēkā bojā gāja 63 un ievainoti tika vairāk nekā 250 diskotēkas apmeklētāju. Tad Zviedrijā tika pievērsta īpaša uzmanība evakuācijas izeju aprīkojumam un tā efektivitātei, tika izveidotas speciālas komisijas, kas izstrādāja detalizētus un stingrus evakuācijas aprīkojuma nosacījumus un kontroles sistēmu.
Kā ziņots, Krievijas Urālu pilsētā Permā naktī uz sestdienu klubā izcēlies ugunsgrēks, kurā gājuši bojā 112 cilvēki un vairāk nekā 130 guvuši ievainojumus.
Restorāns "Klibais zirgs" aizdegās, kad tajā atradās vairāk par 230 cilvēkiem, lielākoties iestādes darbinieki un viņi ģimenes locekļi, kas atzīmēja restorāna septīto gadadienu.
Kā norādīja vietējās milicijas pārstāvis, ugunsgrēku, visticamāk, izraisīja nepareizā virzienā izšauta petarde.
Avots milicijā aģentūrai "RIA Novosti" paziņoja, ka vairums upuru nosmakuši no tvana gāzes, vai arī nospiesti, kad pūlis panikā metās uz izeju.
Amatpersonas izslēgušas iespēju, ka notikušais varētu būt terora akts.
"Negadījums notika uguņošanas instrukciju pārkāpšanas dēļ," sacīja Izmeklēšanas komisijas preses pārstāvis Vladimirs Markins. "Nav nekādu iespēju, ka tas bija terora akts, to es varu apgalvot simtprocentīgi."
Kā ziņots, pēdējā lielā ugunsnelaime Latvijas klubos bija 2007.gada 22.decembrī, kad Rīgas naktsklubā "La Rocca" izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja bijušā Rīgas Operetes teātra ēku. Visticamāk, ugunsgrēks naktsklubā izcēlies tehnisku iemeslu dēļ.
Laikā, kad izcēlās ugunsgrēks, klubā vairs nebija apmeklētāji un no tā evakuēti kluba darbinieki, tādējādi cilvēki tajā necieta. Cilvēki tika evakuēti arī no blakus esošās mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
