Latvijā gandrīz puse pilnā laika studiju programmu studentu – 44% - strādā, vidēji nedēļā atvēlot darbam 30 stundas, kas ir divreiz vairāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā, un kas, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas un Studentu apvienības domām, traucē pilnvērtīgi apgūt zināšanas.
Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs studējošie strādā vidēji tikai 8 – 15 stundas nedēļā, informē Izglītības ministrija.

2005./2006.akadēmiskajā gadā Latvijā bija 131 072 studenti, no kuriem stipendijas saņēma tikai 14%. Valsts piedāvātie studējošo kredīti nav kļuvuši ļoti populāri studentu vidū, studenti dažādu iemeslu dēļ nevēlas uzņemties kredītsaistības un labāk izvēlas strādāt.

ES vidēji ap 30% studējošo ir pieejamas dažādas stipendijas, tomēr ir vērojamas ļoti lielas atšķirības starp valstīm. Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Īrijā ir ļoti spēcīgas studējošo atbalsta sistēmas, kas veicina studējošo patstāvību. Kā liecina Eiropas Komisijas un Vācijas Federālās Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītā projekta "Eurostudent" pētījums 2005.gadā, mazāk kā ceturtā daļa minēto valstu studentu studiju laikā dzīvo kopā ar vecākiem. Studējošo atbalstu no valsts dažādu grantu un stipendiju veidā saņem 60 – 95% pilna laika pamatstudiju programmās studējošo, kā arī ir pieejami kredīti.

Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka arī Latvijā jāpalielina stipendiju apmērs un stipendiju saņēmēju skaita, nevis valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Ministru kabineta komiteja pirmdien izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas un Studentu apvienības izstrādāto koncepciju

Latvijas Studentu apvienības piedāvātajos variantos paredzēts, ka stipendijas saņem 80% studentu, kas studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās pamatstudiju programmās. Pārējos studiju programmu līmeņos stipendijas saņem visi budžeta studenti. Pamatstudiju programmās studējošajiem stipendija pielīdzināta viena iztikas minimuma apmērā (aptuveni 120 lati), augstākā līmeņa studiju programmās stipendijas aprēķināšanai iztikas minimumam tiek piemērots koeficients "2", savukārt doktora studiju programmās – koeficients "4".

Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta mērenāku un pakāpeniskāku risinājuma variantu, kas paredz stipendijas apmēru iztikas minimuma lielumā tikai no 2009.gada, nodrošinot ar stipendijām vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita.

2007. un 2008.gadā IZM piedāvā palielināt stipendiju saņēmēju skaitu līdz vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita 2007.gadā sasniedz vismaz 34%, 2008.gadā – vismaz 60%, saglabājot esošo stipendijas apmēru – 70 lati mēnesī. Stipendiju 80 latu apmērā saņem visi valsts budžeta finansēto doktora studiju programmās studējošie.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!