Lauksaimnieki iebilst pret latvāņu apkarošanas atbalstīšanu no subsīdiju līdzekļiem

Biedrības "Zemnieku saeima" biroja vadītāja Rita Sīle norādīja, ka situācijā, kad Latvijas zemnieki saņem vienus no mazākajiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, tie nevēlas trīs miljonus latu izlietot, viņuprāt, nelietderīgi. Šī summa ir viena desmitā daļa no visa valsts atbalsta lauksaimniecībai.

Vējonis uzsvēra, ka šie trīs miljoni latu ir paredzēti pašu lauksaimnieku lietošanai, jo, piemēram, Satiksmes ministrijas kompetencē ir cīnīties ar latvāņu izplatību ceļmalās.

Lauksaimnieki iebilda, ka viņi paši cīnās ar šī auga izplatīšanos, bet vislielāko ļaunumu dara zemes, kas netiek apsaimniekotas un kurās lielā daudzumā aug latvāņi, tādēļ šie augi aktīvāk jālikvidē tieši šādās vietās.

Vides ministrs norādīja, ka nākamgad paredzēta soda ieviešana zemju īpašniekiem, ja uz viņu zemes tiek konstatēti latvāņi. Privātpersonām šādos gadījumos būs jāmaksā līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz pat 1000 latiem.

Zemnieki piekrita soda ieviešanai, bet viņi norādīja, ka veicināt latvāņu iznīcināšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs var arī citādi, piemēram, samazinot platību maksājumus, ja saimniecībā tiek konstatēti šie augi.

Par to, ka valsts līdzekļi latvāņu iznīcināšanas atbalstīšanai varētu tikt izmantoti nelietderīgi, liecinot sludinājumi, kas vēsta par vēlmi iepirkt ar latvāņiem aizaugušas platības.

Jau ziņots, ka maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāņiem aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 lati par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latus uz vienu atbalsta pretendentu.

Atbalstu var saņemt, ja ar latvāņiem invadētā platība nav mazāka par pieciem hektāriem un vidējais augu blīvums platībā ir vismaz trīs augi vai augu grupas uz 100 kvadrātmetriem.

Galvenais latvāņu izplatības ierobežošanas uzdevums ir novērst sēklu turpmāku izplatīšanos un veicināt to bojāeju. To var panākt ar ķīmiskiem, mehāniskiem, bioloģiskiem un kompleksiem paņēmieniem.

Šovasar lauksaimnieki jau varēja pieteikties atbalstam latvāņu iznīcināšanai. Tam pieteicās 94 saimniecības. Kopumā šim pasākumam bija paredzēti 200 000 latu, bet zemnieki nepieteicās visam finansējumam.