Aktīvisti pērnā gada septembra sākumā CVK bija iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt - no 2014.gada 1.janvāra, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
CVK pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts" un "nav ievietojams Latvijas tiesību sistēmā".
Šo CVK lēmumu tiesā pārsūdzēja Apvienības pret nacismu vadītājs Jānis Kuzins, aktīvisti Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina. Viņi norādīja, ka CVK nav kompetenta izvērtēt šādu likumprojekta atbilstību.
Sākotnēji sūdzība tika iesniegta Administratīvajā rajona tiesā, kas ierosināja lietas par CVK lēmumu, bet līdz ar izmaiņām likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu mainījās piekritība un lietas nonāca izskatīšanā AT Senātā. Senāts trešdien Kuzina, Tolmačova, Kuzmina un Kareļinas pieteikumu par CVK lēmuma atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu izskatīja pēc būtības un noteica, ka spriedums šajā būs pieejams 11.februārī.
Jau vēstīts, ka likums noteic: ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Pēc tā dēvētā "nepilsoņu referenduma" iniciatīvas noraidīšanas sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. Tika pieprasīti ekspertu viedokļi un lielākā daļa ekspertu norādīja, ka projekts nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
