Levits: latvieši ar savu valstiskuma nenovērtēšanu ir unikāli  (33)

Viņš norāda, ka "liela daļa sabiedrības to [Latvijas neatkarību] tomēr uzskata par sasniegumu", tomēr "problēma ir tā, ka ir arī cita liela sabiedrības daļa, kas Latvijas valsts neatkarību neuzskata par vērtību".

Viņaprāt, to var skaidrot ar vilšanos un ne vienmēr gluži labo pieredzi ar to, kā tikusi pārvaldīta mūsu valsts. "Tomēr mums jāapzinās, ka šī situācija – pašiem sava valsts – ir nesalīdzināmi labāka nekā tad, ja mums savas valsts nebūtu. Latvijas valstiskums dod mums iespēju pastāvēt un attīstīties kā nācijai. Tas, kā to teikusi arī Satversmes tiesa, dod mums iespēju netraucēti saglabāt un attīstīt mūsu latviešu valodu, kultūru, ļauj mums pašiem noteikt to, kā savā valstī vēlamies dzīvot. Tāpēc par savu valsti ir jārūpējas un jānovērtē tās sniegtās iespējas," aicina jurists.

Levits uzsver - ja neesam apmierināti ar kārtību savā valstī, ir jāizdara praktiski secinājumi, kā to uzlabot. "Nevis atmest ar roku vai valsti aizmest kā vecu lupatu, bet censties palīdzēt to būvēt," aicina ES tiesnesis. "Tas, cik valsts ir taisnīga vai efektīva, nav atkarīgs no iedzīvotāju skaita: Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju un pasaulē ir vēl mazākas valstis, kas funkcionē ļoti labi. Bet tas prasa visu valsts pilsoņu atbildīgu līdzdalību," skaidro Levits, uzsverot - būt par atbildīgu pilsoni demokrātiskā valstī ir grūtāk nekā autoritārā vai totalitārā valstī.

Levits uzsver, ka "tas, ka Latvija ir latviešu nacionāla valsts, ir pašsaprotamība". Viņaprāt, mazākumtautību un imigrantu tiesības Eiropas salīdzinājumā Latvija ir garantētas ļoti augstā līmenī. Taču, kā norāda ES tiesnesis, "viena no jomām, kur Eiropas salīdzinājumā latviešu zemais pašvērtējums izpaužas īpaši spilgti, ir latviešu valoda". "Daudzi sarunā ar vietējiem cittautiešiem viegli pāriet uz citu valodu. Šī vājā valodas pašapziņa ir padomju kolonizācijas politikas rezultāts. Kā to labot? Varbūt nepieciešama plaša sociālā kampaņa, līdzīgi kā "Nebrauc dzēris!", kur iedzīvotājus atrunā no sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Tad kāpēc nevarētu būt kampaņa "Es Latvijā runāju tikai latviski!"?" jautā Levits.

"Latvijā latviešu valstsnācija nosaka valsts nacionāli kulturālo identitāti, tāpat kā Dānijā to nosaka dāņu valstsnācija, Francijā – franču valstsnācija vai Krievijā – krievu valstsnācija," uzsver jurists.

Tomēr Levits nedomā, ka būtu liela nepieciešamība grozīt Satversmi un tās tekstā skaidri noteikt, ka Latvija ir latviešu nacionāla valsts, un liegt grozīt Satversmes pamata pantus pat referenduma ceļā. "Satversmes pamata panti, pareizi izprasti, manuprāt, ir pietiekami skaidri, uzskata konstitucuionālo tiesību speciālists, tomēr atzīst: "Ja mēs pēc valsts atjaunošanas būtu gatavojuši jaunu Satversmi, tad tāpat kā igauņi un lietuvieši 1992. gadā mēs nacionālas valsts virsprincipu – tāpat kā demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts virsprincipus – būtu ierakstījuši skaidrā tekstā."

"Tomēr, ja ir politiska nepieciešamība, tad arī pašreizējā Satversmē varētu uzsvērt tos principus, kas tur jau ir ietverti Satversmes virsprincipu, idejas līmenī. Ja Latvijā būtu stipra, iesakņojusies demokrātija, tad tas nebūtu vajadzīgs; ja tāda, kas vēl nejūtas pietiekami stipra, tad šo virsprincipu "redzamības" uzlabošana, ietverot tos tekstā, nenāktu par ļaunu. Manuprāt, tas būtu vēlami. Bet tam jābūt labi izdiskutētam politiskam lēmumam," uzskata Levits.