Līdz 2025.gadam papildus esošajam stāvparkam Ulbrokas ielā jaunus stāvlaukumus plānots izveidot kopumā 26 vietās, 12 no tām ir stāvvietas, kas pastāv jau tagad pie tirdzniecības centriem, veikaliem un dzelzceļa stacijas "Turība".
Pa vienam stāvparkam paredzēts veidot Juglā, Berģos, pie VEF Kultūras pils, pie stacijām "Zemitāni", "Torņakalns", "Skanste 1" un "Skanste 2", kā arī Dārzciema ielā, pie Austrumu maģistrāles un pie tirdzniecības centriem "Dole", "Mols" un "Spice", Ozolciema ielā, Uzvaras bulvārī, Lielirbes ielā.
Pa diviem stāvlaukumiem plānots veidot pretī tirdzniecības centram "Alfa", kā arī Hipokrāta ielā, Lucavsalā, Dammes ielā un stacijā "Mangaļi", bet trīs laukumi ieplānoti Lielvārdes ielā, pie Salu tilta, pie stacijas "Tīraine" un Bauskas ielā, kā arī pie Bolderājas dzelzceļa un Lilijas ielā.
Stāvparki ir publiski pieejamas stāvvietas ārpus pilsētas vai tās centra, kur autovadītājs un tā pasažieri var ērti novietot savu auto un tālāk līdz galamērķim doties ar ērtu un ātru sabiedrisko transportu vai velosipēdu.
Izvērtējot esošo transporta un vides kvalitātes situāciju, secināts, ka stāvparku sistēmas ieviešana Rīgā un tās aglomerācijā nepieciešama kā kopējās transporta politikas sastāvdaļa, kas ļautu uzlabot Rīgas pilsētas, īpaši tās centra, vides kvalitāti.
Turpinot darbu pie Transporta attīstības tematiskā plānojuma, ir paredzēts izstrādāt arī Stāvvietu infrastruktūras sadaļas attīstības plānu.
Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plānā analizēta šī brīža situācija pilsētā, konstatējot centrālās daļas ielu tīkla pārslodzi ar autotransportu, piesārņojumu ar kvēpiem un slāpekļa dioksīdu, kas ir tuvu maksimālajam pieļaujamam, dažviet pārsniedzot robežnormatīvus. Arī Rīgas maģistrālo ielu un to tuvumā trokšņa līmenis pārsniedz pieļaujamos robežnormatīvus par 5 līdz 10 decibeliem.
Šī pētījuma izstrādē analizēta arī virkne stāvparku sistēmas ieviešanas ietekmējošo faktoru. Piemēram, noteiktas esošā Ulbrokas ielas stāvparka pozitīvās īpašības un trūkumi, apkopota informācija par satiksmes intensitāti pie Rīgas pilsētas robežas, noskaidrots pašreizējais autostāvvietu skaits un pieprasījums Rīgas centra loka iekšpusē, kā arī apzināti sabiedriskā transporta maršruti pie esošā un potenciālajiem stāvparkiem.
Tāpat izvērtēti arī vairāku Rīgas un Rīgas reģiona mērogam līdzvērtīgu pilsētu piemēri, apskatīti un analizēti esošie normatīvie dokumenti, kas regulē vai ietekmē stāvparku sistēmas ieviešanu, kā arī atzīmētas rezervētās zemes to izveidošanai. Izpētē tika individuāli vērtēta katra stāvparkiem nepieciešamā zemesgabala piemērotība mērķim, analizējot novietojumu attiecībā pret ielu tīklu, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu un veloinfrastruktūru.
Arī iedzīvotāji izteikuši savu viedokli par stāvparku sistēmas ieviešanu, jo, lai aprēķinātu perspektīvo stāvparku ietilpību, tika veikta vairāk nekā 6000 rīdzinieku un pilsētas viesu, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnām, anketēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
