Gan Lujāns, gan citi LPP līderi un ministri par vissvarīgāko LPP nopelnu atzina politiskās domas ietekmēšanu, pievēršot to kristīgās morāles, ģimenes vērtību un aktīvas ekonomiskās darbības prioritātēm.
LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits pat apgalvoja, ka bez LPP iejaukšanās Latviju joprojām vadītu "mesiānisku ideju apgarots dīvainis ar sev pakļautajiem specdienestiem".
Savukārt LPP priekšsēdētājs pauda viedokli, ka visas lielākās labējās partijas ir sākušas runāt tāpat kā LPP. "Kāpēc ilgi būtu jāpastāv atsevišķi LPP un apvienībai "Tēvzeme un brīvība"/LNNK, partijai "Jaunais laiks", Tautas partijai un Zaļo un zemnieku savienībai, ja to deklarētie mērķi ir tik līdzīgi," jautāja Lujāns.
Lujāns paziņoja kongresa delegātiem, ka vēlas atstāt LPP priekšsēdētāja amatu un rekomendēja LPP priekšsēdētāja amatā nākamajiem diviem gadiem ievēlēt Aināru Šleseru, jo "partijai ir nepieciešams spilgts līderis, kas var pārliecināt sabiedrību priekšvēlēšanu laikā".
LPP līderu runās tika izklāstīti partijas nākotnes mērķi. LPP sola panākt, ka iekšzemes kopprodukts turpmākajos desmit gados Latvijā pieaugs vidēji par 7 līdz 9%, bet līdz 2009.gadam vidējā alga Latvijā būs 500 lati, bet vidējās pensijas apmērs būs 180 līdz 200 lati.
LPP arī sola nodrošināt dzimstības pieaugumu par 10% gadā un likvidēt etnisko radikālismu sabiedrībā. Pēc LPP līderu teiktā, viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem ir Latvijas nācijas pieaugums 20 gadu laikā līdz 2,4 - 2,5 miljoniem iedzīvotāju, nešķirojot tos pēc tautībām.
Kongresa delegātus uzrunāja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Sveicieni tika nodoti arī no Metodistu baznīcas, 7.dienas adventistu draudzēm un no Latvijas Metropolīta Aleksandra.
Baznīcu vadītāji pateicās LPP par stingro atbalstu kristīgajām vērtībām un ģimenei, kā arī par baznīcu remontiem piešķirtajiem līdzekļiem. Pujats paziņoja, ka ir kopā ar LPP, jo tā cīnās "ne tikai par cilvēku, bet arī par Dieva tiesībām".
Kardināls norādīja, ka, piemēram, cilvēks ar muzikālās dzirdes nepilnībām nevar pastāvēt uz savām tiesībām diriģēt kori vai mācīt dziedāšanu, bet ir šokējoši, ka cilvēki ar seksuālas dabas novirzēm, apelējot pie savām tiesībām, panāk iespēju strādāt par bērnu audzinātājiem.
Arī Vanags pauda gandarījumu, ka, pateicoties LPP, "Latvijā baznīca beidzot piedzīvo darbus, ne vārdus".
Vanags atgādināja, ka LPP tiek dēvēta par "mācītāju partiju", kaut tik pat lielā mērā tā būtu saucama par juristu, skolotāju vai pašvaldību darbinieku partiju. Tomēr mācītāju partijas vārds uzliek pienākumu, jo "uz melnā talāra redz katru puteklīti", norādīja Vanags.
LPP kongresā ar atskaitēm par paveikto uzstājās visi LPP ministri, Saeimas, Rīgas domes un Jēkabpils domes pārstāvji. Kongresā vairākkārt tika minēti krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska vārdi, ka "ejot uz mērķi nav jāapstājas, lai mestu ar akmeni katram sunim, kas tevi aprej".
Kongresā tika izteikta cerība, ka rudenī vēlētāji balsos par LPP iesākto labo darbu turpinājumu, nevis par patlaban opozīcijā esošajiem populistiem, "kuri spēj tikai kritizēt, naidā vīkstīt dūres un bārstīt populistiskus solījumus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
