Izvērtējot Īvāna ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā, sēdes dalībnieki secināja, ka Dainis Īvāns ir cilvēks, kurš savu atbilstību šim augstajam amatam apliecinājis ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem gan Atmodas periodā, gan šobrīd.

Dainis Īvāns: "Es esmu piekritis LSDSP aicinājumam apstākļos, kad prezidenta izvēle ir nevis tautas, bet valdošās koalīcijas izlemšanā. Šis sociāldemokrātu lēmums varētu būt atgādinājums vēlētājiem par nepieciešamību uzturēt valsts varas - Saeimas, tiesu, prezidenta institūcijas - neatkarību."

Savu sabiedrisko darbību Dainis Īvāns aizsāka 1986.gada rudenī, organizējot preses kampaņu par Daugavas ielejas saglabāšanu, kurā saņēma plašu tautas atbalstu. Nākamajos darbības gados jaunais līderis turpināja sekmēt Latvijas tautas aizsākušos pašnoteikšanās centienus: bijis starp pirmajiem Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas manifesta parakstītājiem, uzstājies 1988.gada 7.oktobra manifestācijā Mežaparkā, LTF 1. kongresā 1988.gada 9.oktobrī ievēlēts par Tautas Frontes priekšsēdētāju. 1989. gadā kļūst par vēsturiskā PSRS Tautas Deputātu Kongresa deputātu, bet rudenī atkārtoti ievēlēts par LTF priekšsēdētāju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Dainis Īvāns atgriezies žurnālistikā.

Kā iepriekš ziņots, sestdien Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas Ceļa" apvienība (LPP/LC) konferencē Valsts prezidenta amatam vienbalsīgi izvirzīja Saeimas deputātes Karinas Pētersones kandidatūru.

Līdz ar to Dainis Īvāns ir ceturtais oficiāli izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta amatam.

Jau vēstīts, ka līdz šim oficiāli Valsts prezidenta amatam ir izvirzīti trīs kandidāti - Tautas partijas (TP) virzītais premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš, partijas Jaunais Laiks (JL) Saeimas deputāte Sandra Kalniete un LPP/LC kandidāte Karina Pētersone.