Premjers Valdis Dombrovskis (V) sēdi sasaucis pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu ministrijas sagatavoto informācija par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi. Dambja stiprināšanas izmaksas varētu sasniegt 10,5 miljonus latu.
Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, tai skaitā piecas apdzīvotās vietas – Zvejsola, Nagļi, Bļodāni u.c. Neatgriezeniski postījumi var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais ziņojums.
Avarējot vairākām būvēm vienlaicīgi, viss Lubānas ezera hidrotehnisko būvju komplekss var būt neatgriezeniski izpostīts, un tā pilnīga rekonstrukcija varētu ilgt vairākas dekādes un izmaksas sasniegt vairāku gadu Latvijas budžeta apjomu.
Nelabvēlīgajos laika apstākļos, piemēram, spēcīgajos pavasara palos, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju avārija var ietekmēt arī Daugavas HES kaskādes darbību, palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
Dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildus draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tai Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.
Dambja pārrāvuma gadījumā pieaug plūdu riskiem Pļaviņās vai ledus sastrēgumu riski augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kas savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Lubānas ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko VSIA "Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi" (ZMNĪ), tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai līdzekļi nekad nav izdalīti, kādēļ Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remontu.
Zemkopības ministrijas budžets atļauj problēmu risināt ne ātrāk kā 2014.-2020.gada Lauku attīstības plāna ietvaros.
Zemkopības ministrija uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban ir līdzekļi dambja stiprināšanai. ZM uzskata, ka līdzekļus dambja glābšanai var piešķirt, grozot "Plūdu risku novēršanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.-2015.gadam", par kuru atbild VARAM.
Savukārt "Latvenergo" norāda, ka teorētiska papildu ūdens masu ieplūšana no Lubānas ezera Aiviekstes upē nav kritiska ne Aiviekstes hidroelektrostacijas būvei, ne Daugavas ūdenskrātuvēm un bīstamu situāciju izraisīt nevar. Uzsveram, ka Aiviekstes HES un Daugavas HES kaskādes drošumu šāda teorētiska ūdens masu ieplūšana neietekmē, portālu "Delfi" informēja "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
