No 1990. līdz 2016. gadam migrantu skaits valstī pieauga no 6,4 % līdz 13,4 %. Lai gan migranti sniedz ievērojamu ieguldījumu ekonomikā, viņu klātbūtne izraisīja reakciju britu sabiedrībā. To spilgti apstiprina referenduma balsojuma rezultāti nelielās pilsētās un provincēs. Kopumā balsojums parādīja, ka lielākā daļa britu baidās pazaudēt savu identitāti un pašapziņu.
Eiropas Savienības atbalstītājiem bija grūti vēl tāpēc, ka ES šobrīd nav savā labākajā kondīcijā, uzskata Mamikins. Viņš pauž, ka vienotās Eiropas projekts buksē, jo tam nav skaidru kopēju mērķu, tādu, ko atbalstītu visas dalībvalstis.
Palikušajām dalībniecēm tagad būs jāatbild – vai tām ir vajadzīga Eiropas Savienība, un kas ir tās vērtības, kas spēs vienot, un vai valstis spēj būt solidāras, norāda EP deputāts.
Eiropas Savienība ir kā koks kublā, kur, kā daudzi bija iedomājušies, var nokārtoties bez sekām. Tagad ir atnākusi apziņa – tā rīkojoties, koks var iet bojā, spriež Mamikins.
Jau vēstīts, ka par izstāšanos no ES nobalsojuši 52 % vēlētāju, kamēr par palikšanu – 48 %.
Reaģējot uz referenduma rezultātiem, britu mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru jau nokritusi līdz zemākajam līmenim kopš 1985. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
