Jaunākos statistikas datus par pērno gadu apkopojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Portāls "Delfi" uzrunāja nozares ekspertus, aicinot skaidrot mirstības rādītājus.

Kopumā pērn Latvijā nomira 28 443 iedzīvotāji, kas ir par 234 cilvēkiem vairāk nekā 2016. gadā. "Pēc samazinājuma 2013. un 2014.gadā vispārējā mirstības līkne pēdējos trīs gados atkal diemžēl ir nedaudz augusi," salīdzina SPKC veselības statistikas nodaļas vadītājs Jānis Misiņš.

Nemainīgā pirmā vieta

Galvenais mirstības cēlonis Latvijā ir asinsrites slimības – sirds un asinsvadu slimības. No tām pērn nomira 15 838 iedzīvotāji. Salīdzinājumam 2016. gadā – par 13 cilvēkiem vairāk. Pēdējo astoņu gadu dati liecina, ka mirušo cilvēku skaits bijis nedaudz virs vai zem 16 tūkstošiem.

Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra virsārsts Iļja Zakke norāda uz vairākiem iemesliem, kādēļ nav krituma mirstības rādītājos. Viens no tiem ir populācijas novecošana, cits – kardiovaskulārie riski, kas īpaši aktuāli ir smēķētājiem un tiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens.

"Varbūt vairāk naudas vajadzētu ieguldīt tieši profilakses pasākumos," uzsver Zakke un piemin Somijas pasaulslaveno pieredzi.

Kā var lasīt Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā, Somijā pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā bija pasaulē augstāka mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. 1972.gadā valsts pilotprojekta veidā uzsāka tā dēvēto Ziemeļkarēlijas projektu. Šī ilgtermiņa izglītojošā programma mainīja sabiedrības dzīvesveida paradumus, un laikā no 70. gadu sākuma līdz 1995. gadam spēcīgi koriģēja mirstības rādītājus. Cīņa bija vērsta tieši pret smēķēšanu, paaugstinātu holesterīna līmeni un paaugstinātu asinsspiedienu.

Trešo un ceturto stadiju par daudz

Vidēji katram trešajam onkoloģijas pacientam Latvijā vēzis tiek atklāts trešajā vai ceturtajā stadijā – tas ir viens no iemesliem, kādēļ mirstība no vēža Latvijā nemazinās, "Delfi" atzīst profesors Jānis Eglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs.

Pērn kopumā no audzējiem Latvijā mira 6139 iedzīvotāji. Salīdzinājumam 2016. gadā – par trim procentiem mazāk jeb 6032. "Lauvas tiesa" jeb 5989 bija dažādi ļaundabīgie audzēji.

"Samērā liels procents vēršas pie ārsta novēloti, noteikti tā ir trešdaļa – 30 līdz 40 procenti . Atsevišķām (vēža) lokalizācijām, kur nav tik specifiski simptomi, piemēram, plaušu vēzim un resnās un taisnās zarnas vēzim ielaistība ir 60, 70 procenti," norāda Eglītis.

SPKC dati liecina, ka no pērn no mirstības topa līdera bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja mira 987 cilvēki, kas ir par 52 vairāk nekā 2016.gadā.

Pēc onkologa domam, lai laicīgi atklātu plaušu vēzi riska grupai būtu jāievieš regulāras rentgenogrammas vai datortomogrāfijas skrīnings, ko šobrīd apsver ASV. "Galvenā problēma ir smēķēšana, kas nenoliedzami ir riska faktors šai lokalizācijai," norāda Eglītis.

Kā otru iemeslu teju nemainīgi augstajiem mirstības rādītājiem Eglītis norāda problēmas Latvijā īstenotajās vēža skrīninga programmās. "Ja runājam par krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu, atsaucībai vajadzētu būt vismaz 70 procentiem. Mēs esam tālu no šiem rādītājiem, kaut gan skrīnings mums jau norit desmito gadu. Taču, lai runātu par resnās un taisnās zarnas vēža skrīninga efektivitāti, aktivitātei jābūt vismaz 50 procentiem. Mēs vēl neesam līdz 20 tikuši," skaidro profesors.

Trešais iemesls skar Latvijā pieejamo zāļu terapiju onkoloģiskajiem pacientiem un tās mūsdienīgumu. Onkologi gan norāda, ka šis ir pirmais gads, kad ledus ir sakustējies, proti, piešķirts papildu finansējums.

RAKUS Latvijas onkoloģijas centra ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte pieļauj, ka uzlabojumi – samazinājuma mirstības rādītājos – nebūs ātrāk kā pēc pieciem gadiem. "Mirstība (no vēža) Latvijā ir lielāka nekā attīstītajās Eiropas valstīs, taču, ja pretnostatām naudu, ko tās iegulda, un, ko iegulda Latvija, tad mēs nevaram cerēt uz pēkšņiem, straujiem uzlabojumiem, bet gan uz lēnām izmaiņām," saka Plāte.

Radari un kampaņas nostrādā

Tiesa, jaunākie SPKC dati par mirstību Latvijā atklāj arī pozitīvas tendences – pēdējos četrus gadus lēnām, bet konstanti samazinās nāves gadījumu skaits no tā dēvētajiem ārējiem cēloņiem.

Ļoti uzskatāmi ir uzlabojumi transporta nelaimes gadījumu mazināšanā vēl ilgākā laika posmā. SPKC dati liecina, ka, piemēram, 2009. gadā bojā gāja 259 cilvēki, pēc tam bojāgājušo skaits pa gadiem kritās līdz 2016. gadā sasniedza 194, savukārt pērn 154.

Kā noskaidroja portāls "Delfi," Valsts policijā esošie statistikas dati arī liecina par acīmredzamu bojāgājušo skaita samazināšanos, taču šie dati atšķiras. Iespējams, ir atšķirības uzskaitē.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis "Delfi" norāda, ka pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2016. gadā, kad bojāgājušo skaits sasniedza 157.

"Arī šogad bojāgājušo skaita samazinājums ir par apmēram 14 procentiem. Tas nozīmē, ka visi virzieni, kuros mēs kopīgi strādājam, ir pareizi. Es runāju gan par netrafarētām policijas mašīnām, gan par fotoradariem, gan par vidējā ātruma kontroli, gan par to, ka periodiski apsveram, ka nepieciešams likumos ieviest kādus grozījumus," saka Krapsis.

Tāpat arī SPKC apkopotie dati liecina, ka mazinājies vardarbībā bojāgājušo skaits. Pērn tas sasniedza 74, bet 2016. gadā – 90.

Arī pašnāvību skaits pēdējos astoņos gados krities – no 516 līdz 353 pērn.

Tomēr mirstība no ārējiem cēloņiem nav samazinājusies statistikas sadaļā, ko sauc "kritieni". Te pat novērojams pieaugums. Pērn bojā gāja 214 cilvēku, salīdzinājumam 2016. gadā – 184.