"Skatoties uzturēšanās atļauju pieprasījumus, ir redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst. Piemēram, trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis ir pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs – sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā," norāda iekšlietu ministre. "Izskatās, ka ar šiem grozījumiem Imigrācijas likumā mēs vienkārši esam atvieglojuši iespēju iegūt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kas jau darbojas Latvijā, un viņu ģimenes locekļiem, nevis piesaistām jaunus investorus."
Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem ir iegādāts nekustamais īpašums (trīs Jūrmalā; divi Rīgā), divos gadījumos ārvalstnieki ir investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt vienā gadījumā ir ieguldīts Ls 200 000 bankas subordinētajā kapitālā.
"Līdzīgi ir arī ar investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā - mēs redzam, ka uzņēmumos investē ārzemnieki, kas līdz tam Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi. Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij," papildina Mūrniece.
Divos gadījumos jau pieņemts pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Pārējie dokumenti vēl tiek izskatīti.
Lielākā interese ir no Krievijas pilsoņiem, jo seši iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, viens Ukrainas un viens Izraēlas pilsonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
