"Tādējādi tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu nu jau sirmā vecumā, nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību viņu bruņotajai cīņai pret padomju okupācijas režīmu, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto diskrimināciju un ierobežojumiem izglītības un darba jomā," uzskata Nacionālā apvienība.
VL-TB/LNNK iecerējusi, ka par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem būtu atzīstami visi tie Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem "ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju un genocīdu pret Latvijas tautu". Uz šo statusu nevarētu pretendēt personas, kuras piedalījušās okupācijas režīmu represijās.
Paredzams, ka 2013.gadā, kad jaunais likums stātos spēkā, ikmēneša pabalsta izmaksa šiem karavīriem no valsts budžeta varētu prasīt papildus aptuveni 360 000 latu, vadoties pēc pabalsta apmēra, kāds šobrīd noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Lai nodrošinātu šāda likuma izpildi, būs nepieciešams izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību un apmēru, kādā maksājams ikmēneša pabalsts karavīriem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, vēsta VL-TB/LNNK.
Likumprojekts izstrādāts pēc leģionāru organizāciju – Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Daugavas Vanagu – kā arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latviešu Virsnieku apvienības priekšlikuma.
Jau vēstīts, ka šobrīd kā ik gadu Latvijā virmo kaislības ap leģionāru piemiņas dienu 16.martā, un šis jautājums tiek plaši atspoguļots arī medijos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
