Nākotnē KNAB šefa krēslā grib nepielaist 'nejuristus' un partiju amatpersonas

Komisija gan vienojās arī par to, ka šīs prasības nebūs obligātas tiem, kas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim jau būs pieteikušies konkursā uz KNAB šefa amatu, kuru izsludinājusi valdība. Šobrīd konkursa nolikums paredz jurista kvalifikāciju kā priekšrocību, ja komisijai jāvērtē citā ziņā līdzvērtīgi kandidāti.

Iepriekš komisijā neatbalstīto priekšlikumu šoreiz bija iesniegusi gan "Vienotības" frakcija, gan Sabiedrība par atklātību "Delna". Pēc neilgas diskusijas, jo, kā norādīja deputāts Jānis Ādamsons (SC), "viss jau ir vairakkārt publiski izrunāts", pieci deputāti – "Vienotības" pārstāvji un Imants Jānis Bekešs (PLL) nobalsoja par, Ādamsons balsoja pret, bet abi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji komisijā balsojumā atturējās.

Plašākas diskusijas komisijā izraisīja "Delnas" priekšlikums papildināt prasības KNAB šefa amata kandidātiem ar jaunu punktu – ka šī persona divu pēdējo divu gadu laikā nav bijusi partijas vai partiju apvienības amatpersona, kā arī nav kandidējusi vēlēšanās. "Delnas" direktors Kristaps Pētermanis atgādināja, ka iepriekšējais ierosinājums bija krietni ambiciozāks– vispār aizliegt KNAB vadīt bijušajiem partiju biedriem, bet tagad tiek rosināts "atvēsināšanās periods".

Tomēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps brīdināja, ka šādā gadījumā var rasties ierobežojumi Satversmes 101.pantā noteiktajām tiesībām ikvienam Latvijas pilsonim "piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu", tāpēc būtu jāiziet leģitimitātes ierobežojumu tests.

KNAB pārstāve Diāna Kurpniece norādīja, ka tas noteikti attiecoties uz vienu no leģitīmajiem mērķiem – "demokrātiskās iekārtas aizsardzību", jo KNAB priekšnieks ir vienīgā amatpersona, kas var uzlikt sodu partijai par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, un no šī pienākuma sevi atstatīt nevar. Tomēr Pleps atbildēja, ka tad jāvērtē, vai ierobežojums ir samērīgs, jo tas izdevīgākā situācijā nostāda "partijām pietuvinātus cilvēkus ar ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, kuri neieņem nekādus amatus". Arī kandidēšanas ierobežojums neattiecas uz tiesnešiem, lai gan KNAB šefa lēmumu par sodu partijai var pārsūdzēt tiesā, norādīja Pleps.

Pēc Alekseja Loskutova (V) priekšlikuma komisija nolēma "Delnas" ierosinājumu sadalīt un kā savu priekšlikumu virzīt tikai ierobežojumu par KNAB šefu kļūt partiju amatpersonām divus gadus pēc amata atstāšanas. Par šo priekšlikumu komisija nobalsoja vienprātīgi, pamatojot to ar šauro personu loku, ko skars šis ierobežojums. Savukārt vēlēšanu kandidātiem liegt pretendēt uz KNAB vadību būtu nesamērīgi, jo "nevar salīdzināt [ZZS frakcijas vadītāju Augustu] Brigmani ar Kocēnu novada domes deputāta kandidātu," sacīja ZZS deputāti.

Juridiskā biroja pārstāvis Pleps gan lūdza fiksēt protokolā, ka birojam joprojām ir šaubas par šī ierobežojuma samērīgumu, tāpēc, ja kāds šo normu apstrīdēs Satversmes tiesā, argumentācija būtu jāsniedz priekšlikuma iesniedzējiem.

Komisija arī vienojās noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, tomēr grozījumos mainītās prasības KNAB šefa amata kandidātiem attieksies uz nākamo konkursu - vai nu "cerams, ka pēc 5 gadiem", sacīja komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (V), vai tad, ja bez rezultāta beigsies šobrīd notiekošais konkurss.

Jau vēstīts, ka laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pagājušajā nedēļā publicēts sludinājums konkursam uz KNAB priekšnieka amatu, un pretendenti, kuri atbilst KNAB likuma un nolikuma prasībām, pieteikumus konkursam var iesniegt Valsts kancelejā līdz šā gada 19. septembrim.

Pirms tam valdība bija apstiprinājusi nolikumu atklātam konkursam uz KNAB priekšnieka amatu un pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvu. Valsts kancelejas sagatavotais piedāvājums paredz KNAB priekšnieka atlasei izsludināt atklātu konkursu un kandidātu vērtēšanu uzticēt komisijai, kuru veido profesionāļi, nevis politiķi.

Konkurss KNAB vadītāja amatam notiks divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. KNAB šefa amata pretendentus izvērtēs komisija, kuru vadīs Valsts kancelejas direktore Elitai Dreimane, bet tās sastāvā strādās Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes tiesas aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Jūnijā vidū Saeima nodeva komisijām toreizējā prezidenta Valda Zatlera ierosinātās izmaiņas likumos, kuru mērķis bija mazināt naudas varu politikā. To skaitā prezidents ierosināja stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosināja liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.

Tomēr komisijā prasību pēc juridiskās izglītības deputāti izslēdza ar nelielu pārsvaru balsojumā – seši pret pieci. Tā vietā komisija atbalstīja papildu prasību pēc vismaz triju gadu pieredzes vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Deputāti toreiz arī nolēma izslēgt Zatlera rosināto, ka par KNAB šefa kandidātu nevar kļūt persona, kas iesaistījusies politiskā partijā vai apvienībā, jo pret to kā nesamērīgu pasākumu iebilda Saeimas Juridiskais birojs.

KNAB šefa krēsls ir vakants kopš Saeima jūnija vidū atbrīvoja Normundu Vilnīti no šī amata. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, iepriekš bija secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus.