Ģenerālis pastāstīja, ka ar Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, "kurā ir astoņas nācijas, drīzumā jau deviņas, kad tām pievienosies Melnkalne".

"Mani priecē, ka katra kaujas grupas rotācija ir spēcīgāka nekā iepriekšējā, jo viņi mācās no iepriekšējām kaujas grupām un pielāgo praksē, to ko apguvušas grupas pirms viņiem. Es uzskatu, ka tā tik tiešām ir ļoti spēcīga daļa no augošajām aizsardzības spējām," norādīja ģenerālis.

Latvijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Kaspars Galkins apliecināja, ka Melnkalne ir izteikusi vēlēšanos pievienoties kaujas grupai, bet patlaban plašāka informācija par nosūtāmo karavīru skaitu nav plašāk pieejama, jo pievienošanās vēl ir procesā.

Atbildot uz jautājumu par Krievijā nesen notikušajiem militārajiem manevriem "Vostok-2018", kuros, kā apgalvoja Krievija, bija iesaistīti aptuveni 300 000 karavīru, ģenerālis žurnālistiem norādīja, ka nezinot, vai "ziņotie skaitļi par Krievijas mācībām ir patiesi", taču, līdzīgi kā mācību "Zapad" gadījumā, katrai nācijai ir tiesības trenēt savus militāros spēkus. "Mēs (NATO) cenšamies būt maksimāli atklāti par savām mācībām un ceram, ka Krievija sekos šim piemēram," piebilda ģenerālis.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka ar ģenerāli pārrunājuši NATO Briseles samitā pieņemtos lēmumus un to ietekmi uz Latvijas drošību.

Ministrs ģenerālim apliecinājis, ka Latvija ir gatava veikt lielus ieguldījumus savas valsts aizsardzībā. Finansējums tiek izmantots ne tikai Latvijas valsts aizsardzībā, bet arī sabiedroto vajadzībām. Latvija arvien lielāku uzmanību pievērš visaptverošai valsts aizsardzībai un Latvija ir pārliecināta, ka sabiedroto atbalsts mūsu valstij ir nešaubīgs, norādīja ministrs.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš žurnālistiem norādīja, ka sarunas laikā ģenerālis iepazīstināts ar NBS kapacitātes un kaujas spēju attīstību. Tāpat pārrunāti NATO struktūras un komandsistēmas uzlabošanas plāni un to kādā Latvija varētu sniegt savu ieguldījumu visā NATO ietvarā.

Jau ziņots, ka patlaban daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.