Naudas trūkuma dēļ Kuldīgas slimnīca septembrī pārtrauks uzņemt akūtos pacientus

Par Kuldīgas slimnīcas situāciju tās vadītājs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis jau iepriekš informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru un Kuldīgas novada pašvaldību.

Arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valde nolēma neparakstīt līgumu, tomēr kapitāldaļu turētājas pašvaldības nolēma, ka līgums jāparaksta, jo pretējā gadījumā slimnīcai vispār nepiešķirs finansējumu. Ja līgumu neparaksta mēneša laikā, norēķinu centrs to var izbeigt, skaidrojusi Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.

Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa laikrakstam norādījusi - ja viņas vadītā iestāde būtu tikpat lieli spēlētāji kā Kuldīgas un Cēsu slimnīcas, visticamāk, viņa rīkotos tieši tāpat. "Līgums ir parakstīts, un mēs gaidām, ko darīs Veselības ministrija, jo līdzekļu akūto slimnieku ārstēšanai vairs nav – ministrija ieplānoja, ka šogad hospitalizēsim 1800 pacientu, bet jau līdz augustam stacionārā ārstējušies 1964 akūtie slimnieki. Līdz gada beigām, visticamāk, palīdzība stacionārā būs nepieciešama ap 3000 pacientiem. Kur ņemt naudu pārējiem, tā, izrādās, vairs nav ministrijas darīšana. Sak, gan jau kaut kā izkulsies!" atzinusi slimnīcas vadītāja.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Eglītis uzsvēruši, ka Kuldīgas slimnīca vairs neapkalpo tikai sava bijušā rajona 34 000 iedzīvotāju, kā to joprojām uzskata Veselības norēķinu centrs, bet arī Saldus, Brocēnu, Aizputes, daļēji arī Talsu un Ventspils novadu 70 000 iedzīvotāju. Tomēr slimnīcai plānotais akūto slimnieku apjoms no norēķinu centra puses netiek pārskatīts.

Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā neesot bijis mazāk par 5000 akūto pacientu, tāpēc nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca jau ir uzņēmusi, un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus.

"Tā vietā, lai adekvāti risinātu situāciju, jau trešo gadu mums arvien vairāk samazina finansējumu," skaidro slimnīcas vadītājs. Vidējais finansējums viena slimnieka ārstēšanai, ja slimnīca pieņemtu norēķinu centra piedāvāto līgumu, līdz gada beigām saruktu līdz 92 latiem, kamēr, piemēram, Liepājas slimnīcai par identisku akūta pacienta ārstēšanu ministrija maksā 220 latus, norādījis Eglītis.

Arī Cēsu slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts laikrakstam sacījis, ka nav iespējams parakstīt līgumu, kurā 2. pusgadam ministrija stacionāram piešķir par 75 tūkstošiem latu mazāk. Ministrija plānojusi, ka slimnīcā šogad ārstēsies 3700 slimnieku, bet šī kvota jau izsmelta 1. jūlijā, un, kā prognozē Kniksts, līdz gada beigām pacientu skaits varētu sasniegt septiņus tūkstošus.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš neuzskata, ka ministrija ignorē reālo situāciju. "Norēķinu centrs naudu slimnīcām piešķir, ņemot vērā minimālo iepriekšējā gadā ārstēto pacientu skaitu," skaidrojis valsts sekretārs un uzsvēra, ka līdzekļi ir palielināti ambulatorajai aprūpei un ka no nesen papildus piešķirtajiem 6,6 miljoniem latu vairāk nekā 2 miljoni novirzīti slimnīcu ambulatorajam darbam.

Lokālo slimnīcu vadītāji uzskata, ka ar šiem līdzekļiem nevar atrisināt stacionāru finanšu problēmas, jo nauda ambulatorajai aprūpei tika ņemta no slimnīcu uzņemšanas nodaļām, samazinot viena ārsta slodzi un 33 tūkstošus latu novirzot katras slimnīcas ambulatorajiem pakalpojumiem. Slimnīcu vadītāji norādīja, ka ambulatorā aprūpe valstī vēl nav tik augstā līmenī, lai stacionāros nokļūtu arvien mazāk pacientu.