Nederīgo zāļu nodošana aptiekās: atšķirīga kārtība pat vienā tīklā  (30)

Vairākās aptieku mājas lapās pieejama plaša informācija par to, kuras aptiekas piedāvā nederīgo zāļu nodošanu, kā tas pareizi jādara un kā šādiem farmācijas produktiem jābūt sašķirotiem.

Piemēram, par nederīgajām zālēm "Apotheka" vēsta, ka tās ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi. Zāles kļūst nederīgas, ja beidzies derīguma termiņš, nav zināms zāļu pielietojums, nav salasāms to nosaukums, tās ir nepareizi uzglabātas, mainījies zāļu izskats, smarža vai garša, vai bojāts iepakojums.

Kādēļ vecās zāles nevar izmest miskastē

Medikamentu nonākšana apkārtējā vidē, piemēram, tos iesviežot konteinerā, nozīmē, ka agrāk vai vēlāk tie nonāks atpakaļ pie cilvēka, skaidro pētniece un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa. Vidē izmestos medikamentus cilvēks uzņem, piemēram, ar ēdienu. Sevišķi, ja nederīgos medikamentus aizskalo tualetē vai izlietnē. "Tas ir laikam viens no sliktākajiem variantiem. Piemēram, hormonālos līdzekļus, kas mūsdienās ir diezgan populāri, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nevar attīrīt. Tie nokļūst dabā, ietekmē zivis, augus, dzīvniekus, nonāk atpakaļ pie cilvēka," stāsta pētniece. Ja nederīgie medikamenti tiek sadedzināti, tas atsaucas uz gaisu, ko elpojam. Tieši šī iemesla dēļ jārodot iespēja vecos medikamentus nodot ikvienā aptiekā.

Vai tabletes jāizspiež no plāksnītēm

"Delfi" jūnijā eksperimentā 12 "Mēness aptieka", "Saules aptieka" un "Benu" aptiekās pārbaudīja nederīgo zāļu nodošanas iespējas.

Eksperimentā atklājās, ka aptiekās mēdz būt atšķirīgas prasības, kā zālēm jābūt sagatavotām pirms nodošanas. Vairākās aptiekās pieprasīja, lai zāles tiktu izņemtas no ārējā kartona iepakojuma.

Piemēram, "Benu" aptiekā tirdzniecības parkā "Alfa" darbiniece skaidroja, ka zāles droši var atstāt plāksnītēs, taču būtu labi, ja tās būtu izņemtas no kartona kastītēm, jo tad tās neaizņem daudz vietas. Savukārt "Benu aptiekā" Brīvības ielā darbiniece apliecināja, ka zāles nav nepieciešams izņemt no iepakojuma, var nodot tāpat. "Benu" mājas lapā vēstīts, ka tabletes jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm, un tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas jāsaliek maisiņā.
Arī "Saules aptiekā" var nodot nederīgos medikamentus, taču aptiekāre piekodināja, ka tabletēm jābūt nošķirtām no šķīdumiem un izspiestām no plāksnītēm, atsevišķos maisiņos jāsadala šķīdumi un cietās vielas.

"Apotheka" aptiekā Ģertrūdes ielā savukārt norāda, ka nederīgās zāles ir iespējams nodot un nav svarīgi, vai tās tiek sašķirotas. Tās varot arī atnest maisiņā. Savukārt "Apotheka" aptiekā Valdemāra ielā darbiniece atbild, ka, nododot tabletes, tās jāizņem no iepakojuma un jāizspiež no plāksnītēm. Dzīvsudraba termometrus ir iespējams nodot atsevišķi – burkā. "Apotheka" mājas lapā par zāļu nodošanu vēstīts tieši tas pats, kas "Benu" tīkla lapā. "Apotheka" Brīvības ielā nederīgo zāļu nodošanai ir speciāla sarkana kastīte, ko parāda aptiekāre.

Vai tiešām var nodot visās aptiekās

Apmeklējot vairākas Latvijā lielākās ķēdes "Mēness aptieka " aptiekas par nederīgo zāļu nodošanu "Delfi" eksperimentā saņem no darbiniecēm informāciju, ka medikamentiem jābūt vien izņemtiem no iepakojuma, Valdemāra ielas aptiekā arī saka, ka "tikai tabletītes būs jāizspiež no plāksnītēm, jāieliek maisiņos". Savukārt "Mēness aptiekā" Brīvības ielā atklājas, ka tur nepieņem dzīvsudraba termometrus.

Tiesa, par kādu citu problēmu portālam "Delfi" pastāstīja aculieciniece Madara. Viņa ir neizpratnē, kādēļ "Mēness aptiekā" tirdzniecības centrā "Mols", Rīgā, nav iespējams nodot nederīgos medikamentus, lai arī informācija tobrīd mājaslapā liecināja par pretējo, ka nederīgās zāles var nodot visās šīs tīkla aptiekās

Apmeklējot šo aptieku, portāla "Delfi" žurnālistei aptiekas darbiniece atbild, ka nederīgās zāles nodot "nevar vis", un iedod aplūkot informācijas plāksni ar adresēm, kurās vecos medikamentus var nodot. Tur patiešām šī aptieka nav minēta. "Pie mums nav kur, Vecpilsētas aptieka pieņem, cik atceros, Centrāltirgū aptieka "Citrons", ja uz Ķengaraga pusi, tad aptieka "Šcecina", kur agrāk ir bijusi tā bibliotēka," stāstīja aptiekas darbiniece.

Par šīm neskaidrībām "Delfi" jautāja veselības uzņēmumu grupā "Repharm", kurā ir uzņēmums "Sentor farm aptiekas," kas plašāk zināmas ar zīmolu "Mēness aptieka". Jautāta, kādēļ atšķiras informācija aptiekā un uzņēmuma mājas lapā, "Repharm" komunikācijas direktore Līga Ribkinska skaidro, ka aptieku sarakstos "Mēness aptieka" kā nederīgo zāļu nodošanas vieta tirdzniecības centrā "Mols" nemaz nefigurē. Tiesa, tagad uzņēmuma mājas lapā atrast informāciju, kurās tīkla aptiekās var nodot nederīgās zāles, ir sarežģīti. Sākumā tas neizdodas vispār, bet pēc atkārtotas sarunas ar uzņēmuma pārstāvi atklājās, ka jāmeklē sadaļā, kur ir aptieku karte. Līdzās meklētājam ir izvēlne, uz kuru uzklikšķinot atveras "aptieku filtrs", kurā ir sadaļa "aptieku īpatnības", no kuras var tikt uz ziņām par nederīgo medikamentu nodošanu.

Iedzīvotājus arvien vairāk informē

Vidēji mēnesī no "Benu" aptiekām iznīcināšanai tiek nodots vairāk nekā 100 kilogramu nederīgo medikamentu, skaidro šī aptieku tīkla Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna. Šis apjoms ir samērā nemainīgs pēdējo gadu laikā. Arī aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš apstiprina, ka šogad aptiekās nederīgie medikamenti nodoti līdzīgos apjomos kā pērn. Šī gada pirmajos sešos mēnešos cilvēki nodevuši pusotru tonnu (1514 kilogrami) nederīgo medikamentu. Šogad lielākie apjomi nodotiem medikamentiem individuāli pa aptiekām bijuši Rīgā, Jelgavā un Mārupē, savukārt pērn – Iecavā un Ogrē.

"Cilvēki ir kļuvuši zinošāki un apzinīgāki un vairs neveido liekus zāļu uzkrājumus, kuriem pēc laika beigsies derīguma termiņš. Jau 2014. gadā mēs piedalījāmies Latvijas Farmaceitu biedrības rīkotajā sociālajā kampaņā par videi draudzīgu neizlietoto zāļu utilizāciju," akcentē Vīksna no "Benu" aptiekas. 2014. gadā, kad sākta iedzīvotāju izglītošana, aptuveni 60% iedzīvotāju nezināja, ka nederīgās zāles var nodot aptiekā, tad šobrīd situācija ir daudz labāka – internetā viegli pieejama informācija par to, kurās aptiekās var nodot neizlietotos medikamentus. Cilvēki daudz biežāk arī paši zvana un jautā, vai varēs nodot nederīgos medikamentus.

"Apotheka" pārstāvis Kūliņš norāda: ir zinoši cilvēki, kas aktīvi nodod nederīgās zāles un izprot to radīto kaitējumi videi, un tādi, kuri pret to pauž vienaldzību un izvēlas vienkārši izmest. "Diemžēl joprojām daudzi par to neaizdomājas. Tāpēc mēs ik pa laikam aktualizējam šo jautājumu," akcentē aptiekas valdes loceklis.

Viņš aicina izrevidēt mājas aptieciņu, pārbaudīt derīguma termiņu un medikamentu fizikālās īpašības – novērtēt, vai mainījies medikamenta izskats, krāsa, smarža, iepakojums, vai ir zināms konkrētā medikamenta pielietojums. Ja rodas aizdomas, ka medikaments vairs nav derīgs, no tā jāatbrīvojas tam paredzētā veidā, piemēram, nododot aptiekā utilizēšanai.

Saistībā ar to, vai bijušas sūdzības, ka kādā "Apotheka" aptiekā zāles netiek pieņemtas, Kūliņš apstiprina, ka visās 114 "Apotheka" tīkla aptiekās Latvijā ir iespējams nodot nederīgos medikamentus un dzīvsudraba termometrus.

"Repharm" pārstāve Ribkinska savukārt stāsta, ka liela daļa aptieku, izprotot šī procesa svarīgumu, uzņemas farmaceitisko atkritumu savācēja lomu, lai gan normatīvajos dokumentos zāļu atkritumu savākšana nav noteikta kā obligāta prasība aptiekām. Pareiza zāļu iznīcināšana pieprasa labi organizētu procesu – aptiekās, kuras uzņēmušās to veikt, ir zāļu savākšanas konteineri zālēm, atsevišķi dzīvsudraba termometriem. Ir noslēgts līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ir licencēts šajā nozarē un atbilstoši prasībām iznīcina zāles. Aptiekai ir jābūt gatavai par to samaksāt.

Nederīgās zāles sadedzina, nodod vai izmet

Par to, ko dara ar nederīgajām zālēm, "Delfi" arī uzrunāja iedzīvotājus. Inga, kura dzīvo laukos, nav mēģinājusi nest medikamentus uz aptiekām, jo tās tuvējā apkārtnē nav pieejamas, būtu speciāli jābrauc uz pilsētu. "Ja pilsētā dzīvo, tad savādāk, pārej pāri ielai un aiznes uz aptieku." Viņa zāles likvidē, izmetot miskastē vai sadedzinot.

Savukārt rīdziniece Aija stāsta, ka kaut kur pamanījusi informāciju, ka zāles iespējams nodot. Viņa to arī devusies darīt. "Es neesmu no tiem, kas pērk, man nav šausmīgi daudz medikamentu, es nelietoju pretsāpju līdzekļus, man nesāp galva. Medikamentus es nekrāju, visus izlietoju, bet es mīlu pārbaudīt, vai derīguma termiņš nav beidzies. Es pašķiroju. Kad man nomira mammai, kurai bija ļoti stipras recepšu zāles pret sāpēm, palika divi iepakojumi. Es vienkārši aizgāju uz aptieku un nodevu," viņa atminas.

Rīdziniece Maija stāsta, ka nesen tīrījusi mājokli un izmetusi medikamentus, kam bija notecējis termiņš, kurus zināja, ka vairs nelietos. "Medikamentus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, un kurus es periodiski nelietoju, es izmetu miskastē. Zinu par iespēju aiznest zāles uz aptieku, kur tās utilizētu, bet vecu zāļu maisiņa stiepšana cauri visai pilsētai patērē daudz vairāk laika, enerģijas un resursu."

Rīdziniece Līva nav informēta par zāļu nodošanu aptiekās. "Par kaitīgumu videi nebiju aizdomājusies. Tā kā neesmu vides saudzētāja vai neinteresējos par to, tad mani arī nesatrauc, ja izmestie medikamenti kaut ko nodara vai nenodara."

Ne visi medikamenti ir videi kaitīgi un bīstami

Nederīgās zāles aptiekas pieņem "uz brīvprātības pamata," akcentē pētniece Āboliņa. "Protams, ka cilvēks, ja viņš pērk zāles, viņš ir atbildīgs par to utilizāciju, bet, ja ir kāds, kas ražo zāles, viņš arī ir atbildīgs par to, lai tās nemētājas vidē. Ražotājam arī ir kaut kāda atbildība."

Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča norāda, ka ne visi medikamenti ir bīstami, tomēr piesardzības nolūkā tie vispareizāk būtu jāapsaimnieko tā, kā tiek apsaimniekoti bīstamie atkritumi. "Runājot par medikamentiem, kas tiek izmantoti individuālām vajadzībām, apsaimniekošanu, jāuzsver, ka šobrīd no iedzīvotāju puses atbildīga un videi draudzīga rīcība ir nodot neizmantojamos medikamentus aptiekās, jo tās ir noslēgušas līgumus ar bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem. Šie uzņēmēji ir saņēmuši nepieciešamās atļaujas," apstiprina Bukleviča.
VVD ieskatā, iegādājoties jaunus medikamentus un nederīgos nododot aptiekās atpakaļ, medikamentu apsaimniekošana ir pietiekama un tie nokļūst līdz tālākai pārstrādei.

Ja uzņēmēji, kuri nodarbojas ar medikamentu vairumtirdzniecību, kā arī tās importē un eksportē, konstatē medikamentu bojājumus, vai derīguma termiņu beigšanos, tad viņi vēršas VVD ar lūgumu iznīcināt nederīgos medikamentus. VVD atļauj tos nodot uzņēmumiem, kuriem ir atbilstošas atļaujas un tehnoloģiskās iespējas iznīcināt nederīgos medikamentus.