Par to pēc valdības sēdes informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP).
Viņš žurnālistiem atzina - ja, piemēram, parādās ziņas par kāda Ieslodzījumu pārvaldē (IeP) nodarbinātā iespējamu noziedzīgu nodarījumu darba laikā, tad to izmeklē pati IeP. Tas, pēc ministra domām, ir risks objektīvai un pilnīgai pārbaudei. Lai novērstu šo risku, ir jāveic institucionālas izmaiņas. To risinājumi abām ministrijām ir jāizstrādā pusgada laikā un vasarā jāiesniedz izskatīšanai valdībā.
Kozlovskis sacīja, ka diez vai ir nepieciešams izveidot jaunu institūciju, kas vērtētu tiesībsargājošajās iestādēs strādājošo iespējamos pārkāpumus. Iespējams, ka to varētu darīt centralizēti, piemēram, Valsts policijas paspārnē esošais Iekšējās drošības birojs, un tad būtu nepieciešams stiprināt biroja kapacitāti. Taču nav arī izslēgts, ka to varētu darīt decentralizēti.
Iekšlietu ministrs sacīja, ka pagaidām ir grūti spriest, kāds no risinājumiem būtu labāks, jo tie ir jāvērtē un jādiskutē, taču ir jāpanāk, lai iespējamie amatpersonu noziedzīgie nodarījumi tiesībsargājošajās iestādēs būtu izmeklēti kārtīgi un taisnīgi.
Jautājumu par tiesībsargājošajās iestādēs strādājošo amatpersonu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kārtības maiņu valdība otrdien skatīja slēgtā sēdē, klātesot Latvijas Ministru kabineta pārstāvei starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingai Reinei. Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina noliedza, ka iecerētās izmaiņas būtu saistītas ar kāda ieslodzītā sūdzību Eiropas tiesā par iespējamiem likumpārkāpumiem Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs, sakot, ka ieslodzīto sūdzības ministrijās tiek saņemtas regulāri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
