Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma vēl nebalsot par "Jaunā laika" iesniegtā likumprojekta par bijušo Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedru publiskošanas kārtību virzīšanu skatīšanai pirmajā lasījumā. Komisija nolēma sagaidīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas atzinumus.
JL vēlas panākt, lai līdz 2006.gada 1.novembrim laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publiskota Latvijas valsts arhīvu fonda informācija par Latvijas kompartijas biedriem, kuri līdz 1991.gada 13.janvārim ieņēmuši vēlētus un atalgotus amatus partijā. JL pieprasa, lai tiktu publiskota informācija gan "par personas nomenklatūrā ieņemto amatu, gan personas darbības periodu".

Šodien komisijas sēdē viens no likumprojekta autoriem Paulis Kļaviņš (JL) apgalvoja, ka LKP biedru, kas ieņēma vēlētus un atalgotus amatus, publiskošana parādīs, ka ne jau tikai krievi un cilvēki no malas "vija diegus un raustīja" arī VDK, kuras aģentu vārdu publiskošanu Saeima ir atbalstījusi. Kļaviņš uzsvēra, ka LKP amatpersonu publiskošana nekādā gadījumā nenozīmē "viņu tiesāšanu vai nosodīšanu".

Deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) JL iesniegto likumprojektu nosauca par plaģiātu, jo viņš pirmais esot savulaik ierosinājis visiem LKP biedriem aizliegt ieņemt valsts apmaksātus amatus līdz 2021.gadam, lai parādītu, cik absurds ir aizliegums kandidēt Saeimas un pašvaldības vēlēšanās cilvēkiem, kas darbojās Kompartijā pēc 1991.gada 13.janvāra. Šis aizliegums ar atpakaļejošu datumu tika pieņemts pēc tam, kad 5.Saeimā tika ievēlēts LKP bijušais līderis Alfrēds Rubiks, kurš atradās apcietinājumā.

Buzajevs arī norādīja, ka JL ierosinātā likumprojekta pieņemšana būtu iejaukšanās to bijušo komunistu personīgajā dzīvē, kuri negatavojas kandidēt ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās.

Deputāts Boriss Cilevičs (SC) atgādināja, ka informācija par LKP Centrālās komitejas, kā arī par pilsētu un rajonu komiteju sastāvu publicēta presē un ir pieejama bibliotēkās, arī LKP arhīvs ir pieejams. Tādēļ, pēc Cileviča domām, kādai nevalstiskai organizācijai vai vēsturniekiem ir visas iespējas, ja to vēlas, izveidot un publicēt LKP amatpersonu sarakstu, savukārt JL varētu palīdzēt savākt nepieciešamo finansējumu.

Augusts Brigmanis (ZZS) paziņoja, ka darbošanās LKP Saldus rajona komitejas pirmā sekretāra amatā no 1985. līdz 1987.gadam viņam nav traucējusi divas reizes tikt ievēlētam Saeimā. Par viņa līdzšinējo darbību Ēriks Hānbergs uzrakstījis grāmatu "Augusta pieredzējumi", kas vēlētāju uzticību tikai vairojusi.

JL likumprojektu neatbalstīja arī Aina Verze (LPP), kura pauda viedokli, ka "šis likumprojekts nav vajadzīgs, tas neko nedos Latvijas valsts attīstībai". Ināra Ostrovska (ZZS) atgādināja Lietuvas pieredzi, kuras Kompartijā bija liels lietuviešu īpatsvars, un tas deva iespēju Lietuvā attīstīt lauksaimniecību, uzbūvēt labus ceļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit