Rīgas apgabaltiesa ceturtdien apmierināja uzņēmuma "Rasmussen Invest Latvija" ("Rasmussen") prasību un nolēma no Rīgas evaņģēliski luteriskās Jēzus draudzes piedzīt Ls 137 020 zaudējumus, kas firmai radušies, nespējot izmantot saskaņā ar līgumu no draudzes pērnā gada sākumā iznomātās telpas.
Tiesa arī atcēla līgumu, ar kuru "Rasmussen Invest Latvija" ieguvis nomā telpas Brīvības ielā 62 no tā noslēgšanas brīža. Tiesa noteica, ka no draudzes piedzenami arī ar tiesāšanos saistītie izdevumi - 1 361 lats, līdz ar to draudzei būs jāmaksā "Rasmussen Invest Latvija" Ls 138 381.

Tiesa šodien noraidīja draudzes iesniegto pretprasību, kurā tā lūdza atzīt par spēkā neesošu draudzes īpašuma pārvaldniekam, advokātam Uldim Nagobadam izsniegto pilnvaru rīkoties draudzes vārdā.

Strīda dalībnieki galveno uzmanību šodien vairāk nekā četras stundas ilgajā tiesas sēdē veltīja jautājumam par draudzes bijušā priekšnieka Ģirta Skrābāna Nagobadam izsniegtā pilnvarojuma tiesisko spēku, nespējot vienoties, vai šādas pilnvaras izsniegšanai draudze Skrābānam atvēlējusi nepieciešamās pilnvaras.

Jēzus draudzes pārstāvis, advokāts Egīls Lasmanis uzsvēra, ka Skrābāns pārkāpis savas tiesības, pilnvarojot Nagobadu veikt dažādas darbības ar draudzes īpašumiem. Šīs pilnvaras draudzes advokāts izmantojis, vairākām personām iznomājot dažādus īpašumus, kas jau iepriekš nodoti nomā citām personām un nodarot draudzei "ievērojamus zaudējumus". Tiek lēsts, ka zaudējumu summa varētu būt aptuveni 400 000 ASV dolāru.

Nomas tiesību pirkuma līgumu ar "Rasmussen" draudzes valde nesot vēlējusies slēgt, jo neesot Skrābānam izsniegusi vēl vienu, īpašu pilnvaru, uzticot viņam pilnvarot Nagobadu darboties ar īpašumiem, kā arī atvērt draudzes vārdā kontu AS "Hansabanka", uz kuru "Rasmussen" pārskaitījis saskaņā ar līgumu paredzēto priekšapmaksu.

Savukārt "Rasumssen" pārstāvis, advokāts Egils Radziņš atzina, ka papildu pilnvarojums Skrābānam nebija vajadzīgs, jo draudzes priekšnieks ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma rīkoties draudzes vārdā.

Turklāt draudze, zinot, ka par Nagobada darbībām ir ierosināta krimināllieta, nav civiltiesiskā kārtībā apstrīdējusi citus viņa noslēgtos darījumus, līdz ar to atzīstot, ka Nagobads darbojies draudzes vārdā un ar tās valdes akceptu. Draudze arī neesot uzskatījusi par vajadzīgu lūgt "Hansabankai" likvidēt Nagobada atvērto kontu.

Jēzus draudzes advokāts vairākkārt oponēja, ka draudze konkrētajā kontā pārskaitīto naudu nav saņēmusi un Nagobads maldinājis arī draudzi, noslēpjot no tās paša veiktos finansu darījumus.

Taču Nagobads prettiesiskās darbības nebūtu varējis veikt, ja notāre Agrita Liepniece nebūtu apstiprinājusi draudzes priekšnieka Skrābāna Nagobadam izsniegto pilnvaru, uz kuras pamata viņš veicis visus darījumus, skaidroja Lasmanis. Savukārt Liepniece tiesai skaidroja, ka viņa rīkojusies likumīgi un pārliecinājusies gan par draudzes tiesībspēju, gan Skrābana pilnvarām rīkoties draudzes vārdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!