Rezolūcijā "Par izglītības kvalitātes nodrošināšanu" partija aicina pieņemt vispusīgi izsvērtus lēmumus par izglītības sistēmas attīstību, lai ilgtermiņā spētu nodrošināt Latvijas izaugsmi un tautsaimniecības attīstību, un nodrošināt pieņemto lēmumu īstenošanu. Tajā skaitā partija rosina izveidot skaidri saprotamu pedagogu atalgojuma modeli, kas nodrošina pedagogiem darba tirgū konkurētspējīgu darba atalgojumu, vienlaikus stimulējot skolotājus kvalitatīvi strādāt un motivēt talantīgos jauniešus apgūt pedagoga profesiju un strādāt izglītības iestādēs.
Partija ierosina atbalstīt izdienas pensiju piešķiršanu pedagogiem, kuri nespēj vairs kvalitatīvi veikt pedagoģisko darbu, kā arī motivēt spējīgākos jauniešus studijām skolotāju izglītības programmās.
Rezolūcijā par situāciju reģionālajā politikā un lauksaimniecībā NSL aicina valdību, saglabājot esošās pašvaldības, iezīmēt ceļu uz reģionālo pašvaldību - Latgale, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Rīga - izveidi, kā arī stiprināt plānošanas reģionus, piešķirot tiem reģionālo pašvaldību funkcijas un dodot pilnvaras ietekmēt nozaru ministriju plānus reģionos.
Partija rosina veicināt un nostiprināt lauku krājaizdevu sabiedrību darbību, aktīvāk veikt pasākumus vietējā tirgus aizsardzībai un stimulēšanai. Pasākumi nepieciešami, lai samazinātu ārvalstu investoru interesi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi Latvijā un dotu iespēju mazajām saimniecībām saglabāt lauksaimniecību kā pamatnodarbošanos, un apturētu lauku teritoriju iztukšošanos. Latvijai piesardzīgi jāizvērtē Transatlantiskās sadarbības līguma ietekme uz Latvijas lauksaimniecību.
Savukārt rezolūcijā par sabiedrības noslāņošanās un sociālas nevienlīdzības pārvarēšanu NSL uzsver, ka iedzīvotāju nabadzība rada draudus Latvijas drošībai, taču kopš neatkarības atjaunošanas sabiedrības noslāņošanās un sociāla nevienlīdzība ir tikai pieaugusi, uzrādot vienu no augstākajiem rādītajiem Eiropas Savienībā. Pēdējos 13 gados no Latvijas emigrējuši 259 000 iedzīvotāju.
Tāpēc partija stingri uzstāj uz būtisku reformu nepieciešamību - valsts pārvaldē nodarbinot mazāku darbinieku skaitu, palielinot atbildību par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2016.gada pārskatot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kā arī jautājumu par pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Politiskais spēks uzskata, ka jāpalielina pirmās nepieciešamības preču pieejamība, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi veselīgai pārtikai līdz 12%, nodrošinot 9% nodokļu likmi mikrouzņēmumiem, palielinot budžetu veselības nozarei līdz 2020.gadam 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
