Notikušais ap tā dēvēto Stambulas konvenciju nedara godu Latvijai, otrdien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents uzsvēra, ka par labo praksi nav uzskatāmi arī veidi, kā tika lemts par šo jautājumu - bez diskusijām, ar speciāli angažētiem pētījumiem. Vējonis atzīmēja, ka no Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrība sagaida neatkarīgu un objektīvu darbu par tās kompetences jautājumiem.

Uz portāla "Delfi" jautājumu par gaidāmo konvencijas ratificēšanas procesu Saeimā, kam viņš iepriekš paudis atbalstu, taču skaidri savu piekrišanu izteikusi tikai viena partija, Vējonis norādīja, ka parlamentā paredzamas līdz šim izpalikušās plašās diskusijas.

Viņa skatījumā, Saeimas deputātu rokās ir dažādi instrumenti, kurus izmantot, lai skaidrotu konvencijas nozīmi, tostarp uzaicinot uz tikšanos dažādus ekspertus.

Jau vēstīts, ka Vējonis iepriekš kritizējis tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA) un Tieslietu ministrijas pasūtīto atzinumu par Stambulas konvencijas analīzi, sakot, ka ministrs nedrīkst savu viedokli uzspiest kā oficiālu valsts institūcijas viedokli.

Ministru kabinets (MK) atbalstīja Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai ar pievienotu deklarāciju, kurā atrunāts, ka Latvija atbalsta konvenciju tik tālu, kamēr tā nav pretrunā ar Satversmi. MK izskatīja jautājumu par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai un Tieslietu ministrijas izstrādāto juridisko analīzi par pievienošanos konvencijai. Saskaņā ar MK lēmumu, labklājības ministrs Jānis Reirs tiek pilnvarots parakstīt Stambulas konvenciju. Ministrs konvenciju parakstīja 18.maijā.

Savukārt TM uzskatīja, ka Latvijai nav jāparaksta Stambulas konvencija.

TM informatīvajā ziņojumā bija norādīts, ka Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta "gender" definīcija sociālās teorijas izpratnē. "Konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz "gender" jeb dzimtes pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī CL 35.panta otro daļu "gender" sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110. panta 1. teikuma redakciju," iepriekš pauda ministrs Rasnačs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!