Foto: DELFI
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (WGB) paudusi nopietnas bažas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību, aģentūra BNS uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).

Nākamajā nedēļā - 21.jūnijā - valdība skatīs TM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā sniegts ieskats OECD WGB 2.fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumā, tajā izteiktajām rekomendācijām un izpildes nodrošināšanā.

Latvijas 2.fāzes ziņojumā WGB pauž nopietnas bažas par KNAB darbību. WGB aicina Latvijas valdību turpināt atturēties no jebkādiem komentāriem par KNAB darbību, kas var radīt risku, ka varētu rasties priekšstats par politisko iejaukšanos KNAB darbā. Vienlaikus WGB arī norāda uz nopietnām bažām par KNAB īstenoto personālpolitiku, kuras rezultātā ir cietis KNAB izmeklēšanas darbs. Latvijai būtu proaktīvāk jāizmeklē jebkuras aizdomas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem, kā arī ar to saistītos noziedzīgos nodarījumus, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un grāmatvedības pārkāpumi, uzskata OECD. Tāpat ir nepieciešams pastiprināt noziedzīgo nodarījumu apkarošanu, nodrošinot atbilstošas apmācības un ciešāku savstarpējo sadarbību starp tiesībsargājošām iestādēm un prokuratūru.

WGB arī izsaka nopietnas bažas par to, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus attiecībā par Latvijas banku klientiem – nerezidentiem. Tiek norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi, un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, par ko ir bijušas ziņas Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc Latvijai tiek rekomendēts pieprasīt, lai tās bankas, kuras sniedz pakalpojumus nerezidentiem, ievieš stingrākus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien divos lasījumos atbalstīja likumprojektu par Latvijas pievienošanos OECD. Parlaments likumprojektam ceturtdien noteica steidzamības kārtu un likumprojektu arī izskatīja abos lasījumos, to vienbalsīgi atbalstot.

Līdz ar līguma ratificēšanu Latvija kļūs par OECD 35.dalībavalsti. Latvija vēlmi pievienoties OECD izteica 1996.gadā. Patlaban sarunas par pievienošanos šai organizācijai veic arī Lietuva, Kolumbija un Kostarika.

Ārlietu komisija trešdien slēgtās sēdes laikā Latvijas vēstnieka OECD amatā apstiprināja Ivitu Burmistri.

Savukārt 2.jūnijā OECD Ministru Padomes laikā Parīzē notika līguma parakstīšana. No Latvijas puses līgumu parakstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), savukārt no – tās ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Ceremonijā Kučinskis pauda, ka viņam ir liels gods un patiess prieks parakstīt Latvijas pievienošanās līgumu ar OECD . Lai Latvija noslēgtu pievienošanās procesu OECD , noslēgtais līgums jāratificē Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!