Tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklētāja Ilze Kivleniece pērn lūgusi sevi pārcelt no Izmeklēšanas nodaļas vadītājas uz citu amatu, intervijā NRA stāstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.
"Izmeklēšanas nodaļas vadītāja pati lūdza, ka vēlētos kaut ko citu darīt, vēloties pievērsties citu pienākumu pildīšanai. Šīs izmaiņas nebija iniciētas no manas puses, bet gan no paša darbinieka," teica Straume.
Vērtējot, vai Kivlenieces lūgums varētu būt saistīts ar tā dēvēto "oligarhu lietu", Straume teica, ka darbā ieguldītais apjoms varēja radīt nepabeigtības sajūtu. "Jebkuram izmeklētājam ir raksturīga tiekšanās uz mērķi sasniegt pierādījumu pietiekamības slieksni, lai process varētu virzīties tālāk. Domāju, ka šajā gadījumā varbūt nebija tik cieša saistība ar šo konkrēto kriminālprocesu, cik ar to, ka ilgstoši – 20 gadus – ir strādāts par izmeklētāju, un ir radusies vēlme darīt kaut ko citu," norādīja KNAB vadītājs.
Komentējot ilggadējās darbinieces Ilzes Jurčas aiziešanu no darba KNAB, Straume norādīja, ka priekšnieka vietniece devusies pelnītā atpūtā – izdienas pensijā. "Par tās tuvošanos viņa mani informēja jau tajā pašā dienā, kad stājos pie amata pienākumu pildīšanas. Viņa informēja, ka nākamā gada martā viņai būs pienācis tas laiks, kad ir sasniegts likumā noteiktais vecums, kad var doties izdienas pensijā. Dūšas kundze darbu pameta pēc savas iniciatīvas," klāstīja Straume.
Kopš Straumes stāšanās KNAB priekšnieka amatā pērnajā vasarā biroju pametušas astoņas amatpersonas – piecas pagājušajā gadā un trīs šogad. "Iemesli bijuši visdažādākie – vai nu ir gadījies labāk atalgots darbs kādā citā valsts pārvaldes vai privātajā sektorā, vai ir bijuši kādi personīgi izaicinājumi, bet neviena aiziešana nav bijusi kāda konflikta dēļ," kadru aiziešanu skaidro Straume. Šobrīd no 150 KNAB štata vietām aizpildītas ir ap 130.
Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad pērn žurnālā "Ir" tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, kā apgalvo žurnāls, tika noklausītas oligarhu lietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
