"Jā. Es rosinu Latviju bruņoties, jo mūsu drošība ir pavājināta tikai tāpēc vien, ka mūsu finansējums aizsardzībai ir neadekvāts tiem izaicinājumiem, kas mums, iespējams, stāv priekšā," intervijā uzsvēra ministrs.
Pabriks sprieda, ka Latvijas armija ir labi paēdusi, tā ir samērā labi apģērbta, bet ar to vien ir par maz, ja tranšejās sēž labi apģērbti "un ar spīdīgiem vaigiem karavīri". Karavīriem jābūt arī attiecīgam bruņojumam, tehniskajam nodrošinājumam, sākot ar modernajām tehnoloģijām, datoriem un aizsardzības sistēmām, norādīja ministrs.
Ja Latvija tuvākajos gados aizsardzības nozarei neveltīs divus procentus no IKP, tam būs ļoti negatīvas sekas, un ministrs visas pat neņēmās uzskaitīt. Starptautiskā plāksnē tas nenoliedzami vājināšot Latvijas iespējas veidot starptautisko sadarbību aizsardzības un drošības jomā.
"Igauņu kolēģi un pārējie NATO kolēģi teiks – ziniet, jūs neizpildāt savas saistības, ko jūs runājat par Baltijas valstu vienotību, ko jūs runājat par Baltijas un Ziemeļvalstu integrāciju, par savu lomu NATO, ja jūs neko nedarāt?" klāstīja ministrs.
Uz norādi, ka ir taču vēl Vašingtonas līguma 5.pants, kas noteic, ka bruņots uzbrukums pret vienu vai vairākām NATO valstīm tiek traktēts kā uzbrukums visām dalībvalstīm, ministrs atbildēja, ka piektais pants netiks atcelts, bet, ja šāds apdraudējums reāli būs, būs daudz mazākas iespējas to savlaicīgi īstenot, jo Latvijas spējas būs novājinātas.
"Šīs valstis jau neatteiksies īstenot piekto pantu, bet kādas būs reālās iespējas? Lai piekto pantu īstenotu, palīdzības saņēmējvalstij arī jābūt gatavai saņemt šo palīdzību tīri tehniskā līmenī," paskaidroja ministrs.
Viņš uzskata, ka viens no nākotnes izaicinājumiem ir kiberuzbrukumi. "Ja mēs neesam spējīgi ieguldīt finansējumu aizsardzībā, tad sabiedrībai nevajag brīnīties, ka bruņotie spēki nevarēs neko izdarīt, ja mums nākotnē būs kiberuzbrukumi. Bet, dāmas un kungi, tam ir nepieciešami līdzekļi," piebilda Pabriks.
Ministrs uzskata, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, 2013. un 2014.gadā pieaugumam ir jābūt mērāmam desmitos miljonu, nevis miljona lata apmērā. Pabrika vadītā ministrija aprēķinājusi, ka gada laikā spētu apgūt papildus līdz 30 miljoniem eiro.
Ja Latvija tuvākajos gados turpinās neieguldīt papildu miljonus aizsardzības budžetā, Baltijā tā kļūs par vājāko mezglu, teica Pabriks. "Mēs esam robežvalsts, bet cilvēkiem ir jāsaprot viena lieta – paturot finansējumu līmenī, kāds tas ir pašreiz, mēs drošību nepaturam tajā pašā līmenī. Paturot finansējumu esošajā līmenī, mūsu drošība iet uz leju. Ja gribam izaugsmi, mums ir jāliek klāt," pastāstīja ministrs.
Pabriks arī atgādināja, ka Latvija robežojas arī divām valstim, kas nav pietiekami demokrātiskas un patiesībā neizskatās politiski pārāk stabilas.
"Vienmēr ir viens izaicinājums vairāk, nekā mēs varam paredzēt. Galvenā lieta ir nestabilā kaimiņvide, nestabilā starptautiskā situācija un finanšu situācija, arī Eiropas Savienības vājums, kas lielā mērā liek daudzām valstīm samazināt savu aizsardzības budžetu, un tas nozīmē – jo mazāk nauda tiek investēta aizsardzībā citās NATO dalībvalstīs, jo lielāka atbildība gulstas uz mūsu pašu pleciem," nobeigumā uzsvēra Pabriks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
