Veselības ministrijas (VM) politika kompensējamo medikamentu jomā nav īstenota sabiedrības interesēs, jo pēdējo gadu laikā būtiski ir palielinājusies pacientu piemaksa par valsts kompensējamiem medikamentiem, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revīzijā konstatēts, ka 2011.gadā pacienti papildus piemaksājuši 9,3 miljonus latu vai vidēji 2,84 latus par recepti, 2012.gadā - 10,9 miljonus latu vai 3,12 latus par recepti, bet pērn pirmajā pusgadā jau - 7,3 miljonus latu vai 3,73 latus par recepti. Turklāt tas notiek laikā, kad vērojama tendence kompensējamo medikamentu cenai samazināties.
Kompensācijas kārtība ietver pasākumu kopumu, kas pacientam nodrošina iespēju iegādāties zāles, kuru cenu 50, 75 vai 100% apmērā sedz valsts.
Katrai kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajai zāļu grupai tiek aprēķināta references cena - šajā grupā lētākā medikamenta aptiekas cena. References cena ir pamats kompensācijas lieluma aprēķināšanai.
VK secinājusi, ka lielākā problēma, kas arī izraisa pacientu piemaksas palielināšanos, ir sadarbības trūkums starp visām procesā iesaistītajām pusēm - VM kā normatīvo aktu izstrādātāja un politikas veidotāja nav panākusi, ka ārsti izraksta pacientam piemērotākos un vienlaikus - finansiāli pieejamākos medikamentus.
Bieži pacientiem tiek izrakstīts nevis zāļu vispārīgais nosaukums, bet konkrēts medikaments. Aptiekā tad jāpiemaksā ne tikai 50 vai 25% no summas, izņemot 100% kompensētos medikamentus, bet arī starpība starp ārsta izrakstītā un references medikamenta cenu. Revīzijā secināts, ka šī piemaksa veido vidēji 23% no kopējām medikamentu izmaksām.
VK norāda, ka ir iespējams samazināt pacienta piemaksas, netērējot papildus budžeta līdzekļus. Galvenais ir rosināt ārstus izrakstīt piemērotāko medikamentu, sekot līdzi izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī izglītot pacientus.
VK pauž nožēlu, ka VM rīkotās sociālās kampaņas „Ārstējies nepārmaksājot!", kuru mērķis bija informēt pacientu par iespēju iegādāties kompensējamos medikamentus nepārmaksājot, nav sasniegušas gaidīto efektu.
Daudzos gadījumos nav bijis iespējams iegādāties lētākās ārsta izrakstītā stipruma un iepakojuma lieluma attiecīgā vispārīgā nosaukuma zāles arī tāpēc, ka nav bijis noteikts references medikaments un nebija nodrošināta tā pieejamība.
VK norāda uz nepilnībām Nacionālā veselības dienesta darbībā, lemjot par zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, jo konstatēti gadījumi, kad lēmuma pieņemšana ieilgusi līdz pat 780 dienām noteikto 180 dienu vietā.
VM arī jāpanāk iesaistīto institūciju ātrāka un efektīvāka rīcība kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanā - jārada sistēma, kas raiti noskaidrotu references medikamenta pieejamību un tā neesamības gadījumā to svītrotu no saraksta, operatīvi nosakot nākamo references medikamentu, lai pacients varētu iegādāties medikamentu, par to nepiemaksājot.
Revīzija tika veikta VM Nacionālajā veselības dienestā un Veselības inspekcijā par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.martam.
Likumības revīzijā VK sniegusi septiņus ieteikumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
