Pamatojot ar veiksmīgu nodokļu iekasēšanu, VID prasa 2 miljonus latu prēmijām

VID lūdz otrdien valdības sēdē izskatīt dienesta darba rezultātus un lemt par darbinieku motivēšanu, piešķirot papildu finansējumu 2,27 miljonu latu apmērā, kas ir tikai 2% no summas, kas iekasēta virs budžeta ieņēmumu plāna. Papildu piešķirtais finansējums sniegtu iespēju saskaņā ar normatīvajiem aktiem vienu reizi izmaksāt VID darbiniekiem prēmiju 75% apmērā no vidējās VID nodarbināto mēnešalgas. VID darbinieku vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas šobrīd ir 390 lati, pausts dienesta paziņojumā.

VID atgādina, ka šā gada valsts budžeta likums paredz - ja, realizējot "ēnu ekonomikas" apkarošanas pasākumus, tiek būtiski uzlabota nodokļu iekasēšana, nodrošinot papildu ieņēmumus 45 miljonu latu apmērā, Ministru kabinets, izskatot VID darbības rezultātus, lemj jautājumu par papildus finansējuma piešķiršanu VID darbinieku motivēšanai. Dienests šī gada deviņos mēnešos nodrošinājis daudz lielāku budžeta ieņēmumu plāna pārpildi - par vairāk kā 94 miljoniem latu, informē dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Kopumā VID gada deviņos mēnešos nodrošinājis budžeta ieņēmumus trīs miljardu latu apmērā, kas par 3,2% jeb 94,37 miljoniem latu pārsniedz plānotos budžeta ieņēmumus. Salīdzinot ar 2010.gada deviņu mēnešu rezultātiem, VID šī gada deviņos mēnešos iekasējis par 10,6% jeb 287,85 miljoniem latu vairāk.

Dienests uzsver, ka plāna izpilde nodrošināta gandrīz visās nodokļu ieņēmumu pozīcijās. Visbūtiskākais nodokļu ieņēmumu pieaugums šī gada deviņos mēnešos sasniegts uzņēmumu ienākumu nodoklī, kas iekasēts par 45,82 miljoniem latu jeb 49,7% vairāk nekā plānots. Tāpat arī nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna pārpilde par 31,26 miljoniem latu, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāna pārpilde par 16,16 miljoniem latu un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna pārpilde par 5,14 miljoniem latu.

Dienests norāda, ka ieņēmumu pārpildi veicināja vairāki pasākumi, piemēram, ar pērnā gada 1.jūliju VID ir ieviesta jauna PVN pārmaksas izvērtēšanas kārtība, kas balstīta uz informācijas sistēmā iestrādātiem riska kritērijiem un ļauj operatīvi izvērtēt PVN pārmaksas pamatotību, tādējādi novēršot PVN izkrāpšanu, savukārt godprātīgiem nodokļu maksātājiem – ātrāk veikt PVN pārmaksu izvērtēšanu. Vidēji 2011.gadā PVN pārmaksas tiek atmaksātas 19 dienu laikā, savukārt godprātīgiem nodokļu maksātājiem – 3 līdz 5 dienu laikā.

Dienests informē, ka šā gada deviņos mēnešos atteiktas nepamatoti pieprasītās PVN pārmaksu atmaksas 47,75 miljonu latu apjomā, kas ir 1,65 reizes jeb par 29,26 miljoniem latu vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos. Tas ir ievērojams nodokļu ieņēmumu zuduma novērsums, kas izskaidrojams gan ar nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitātes paaugstināšanos, gan ar izmaiņām nodokļa atmaksas kārtībā PVN pārmaksām, kuras ir izveidojušās, sākot ar 2010.gada 1.jūliju.

2011.gada deviņos mēnešos veikti 1024 nodokļu auditi, kas ir par 139 vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kopumā šī gada deviņos mēnešos nodokļu auditos papildus aprēķināti 167,6 miljoni latu, kas ir par 68,5 miljoniem latu vairāk kā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Salīdzinājumā ar 2010.gada deviņu mēnešu rezultātiem būtiski palielinājies arī nodokļu maksātāju pašu precizētās nodokļos maksājamās summas apjoms saskaņā ar datu atbilstības pārbaužu lēmumiem vai veicot labojumus deklarācijās tematisko pārbaužu laikā. Piemēram, 2011.gada deviņos mēnešos tematisko pārbaužu laikā nodokļu maksātāji paši precizējuši deklarācijās nodokļu summas 2,02 miljonu latu apmērā, kas ir par 738,8 tūkstošiem latu vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos.

Veikto kontroles pasākumu rezultātā cīņā pret nelegālo nodarbinātību un algu izmaksām "aploksnēs" būtiski papildināti valsts budžeta ieņēmumi, piemēram, šī gada deviņos mēnešos nodokļu auditu rezultātā papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda 1,58 miljonu latu apmērā, kas ir par 626,6 tūkstošiem latu vairāk kā pērnā gada attiecīgā laika periodā; nodokļu auditu rezultātā papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 684,3 tūkstošu latu apmērā, kas ir par 424 tūkstošiem latu vairāk kā pērn.

VID uzskata, ka par veiksmīgu darbu akcīzes preču kontrabandas un nelegālās tirdzniecības apkarošanas jomā liecina legālā akcīzes preču tirgus apjomu kāpums. Piemēram, legālo cigarešu aprites rādītāji šī gada deviņos mēnešos palielinājušies par 11% salīdzinājumā ar pērnā gada deviņu mēnešu rādītājiem, legālo alkoholisko dzērienu patēriņam nodotais daudzums palielinājies par 4%, savukārt legālo naftas produktu (degvielas) aprites rādītāji par šī gada astoņiem mēnešiem liecina par legālās degvielas patēriņa kāpumu par 3% salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo periodu.

Lai novērstu kontrabandas preču ievešanu valstī, VID pastiprināti veic akcīzes preču nelikumīgas pārvietošanas un muitas noteikumu pārkāpumu kontroles pasākumus. 2011.gada deviņos mēnešos veiktas 36 093 muitas fiziskās pārbaudes, 679 muitas auditi, kā arī uzsākti 205 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā. Īstenoto kontroles pasākumu rezultātā kopumā šī gada deviņos mēnešos atklāti 78,3 miljoni kontrabandas cigarešu, kas ir par 31,8 miljoniem cigarešu vairāk nekā pērnā gada attiecīgā periodā, 3,62 tonnas alkoholisko dzērienu, kas ir par 3,17 tonnām vairāk nekā pērn, kā arī 36,7 tonnas degvielas, kas ir 30,6 tonnas vairāk nekā pērn.

Veicot pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību valsts ieņēmumu jomā, 2011.gada deviņos mēnešos VID apturējis deviņu organizētu noziedzīgu grupējumu darbību. 2011.gada deviņos mēnešos kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts 101 kriminālprocess par prioritārajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (izvairīšanās no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, krāpšana), kas ir par 15 % vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos, un šajos kriminālprocesos konstatēto valstij nodarīto zaudējumu apmērs ir 11,28 miljoni latu.

Dienests uzsver, ka budžeta ieņēmumu pārpildi nodrošinājis esošo resursu ietvaros, īstenojot "ēnu ekonomikas" apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plāna pasākumus, kā arī īstenojot savas funkcijas saskaņā ar riska vadības principiem un optimizējot resursus.