Par 2007.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies melno dzilnu, kas ir lielākais Latvijas un Eiropas dzenis, informēja LOB sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Ķuze.
Melnā dzilna ir vārnas lieluma melns putns ar sarkanu galvas virsu. Lai gan patlaban melnā dzilna Latvijā ir samērā bieži sastopama - pie mums ligzdo 6000-8000 pāru - saistībā ar intensīvo mežizstrādi ornitologi prognozē šo putnu skaita sarukšanu.

Melnā dzilna ir ekoloģiski nozīmīga suga. Šie putni dzīvo vecos mežos, kur dzilnas atrod gan resnus kokus, kuros izkalt dobumus ligzdošanai, gan vecus celmus, nokaltušus un kritušus kokus, kuros meklēt barību - atmirušā koksnē dzīvojošus vaboļu kāpurus un skudras.

Turpmākajos gados dzilnu kaltajos dobumos ligzdo vairākas citas, galvenokārt īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, lielā gaura, meža balodis, bikšainais apogs, zaļā vārna un gaigala.

Nākamā gada laikā LOB informēs sabiedrību par vecu mežu saglabāšanas nozīmi gan šīs, gan citu putnu sugu ligzdošanai un kaltušo un kritušu koku saglabāšanas nepieciešamību mežā. Plānots arī veikt pētījumu par izcirtumos atstāto tā saukto "ekoloģisko koku" nozīmi melnās dzilnas ligzdošanā.

"Ir novērots, ka melnās dzilnas labprāt ligzdo cirsmās atstātajos ekoloģiskajos kokos, ja tie ir pietiekami resni un piemēroti dobuma kalšanai. Iespējams, ka daļēji vecu mežu izciršanu un līdz ar to melnajai dzilnai piemērotu ligzdošanas koku trūkumu varētu kompensēt šie ekoloģiskie koki. Tomēr līdz šim nekādi pētījumi Latvijā, kas apstiprinātu vai noliegtu šo koku nozīmi melnās dzilnas ligzdošanā, nav veikti. Tāpēc gada putna akcijas laikā plānojam veikt šādu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži un kādos izcirtumos un ekoloģiskajos kokos melnā dzilna ligzdo," norāda akcijas koordinatore Sintija Martinsone.

Melnās dzilnas akciju atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde.

Gada putna akciju LOB rīko divpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēta grieze (1996.gadā), vakarlēpis (1997.gadā), zaļā vārna (1998.gadā), mazais ērglis (1999.gadā), ķīvīte (2000.gadā), ūpis (2001.gadā), lielais ķīris (2002.gadā), rubenis (2003.gadā), baltais stārķis (2004.gadā), ziemeļu gulbis (2005.gadā) un lauka piekūns (2006.gadā).

Šī gada laikā par novērotiem lauku piekūniem informēts 59 reizes, turklāt atklāts, ka šo putnu ir mazāk, nekā uzskatīts, liecina LOB informācija.

"Šogad esam saņēmuši ziņas par piecām lauku piekūnu ligzdošanas vietām. Domājams, ka šo putnu Latvijā ir mazāk nekā pašreizējais skaita vērtējums - aptuveni 100-200 ligzdojošu pāru," atzina LOB akcijas "Lauku piekūns - 2006.gada putns" vadītāja Ieva Mārdega.

Viņa pieļāva iespēju, ka šogad neligzdoja daudzi piekūni. Biedrība saņēmusi vairākus ziņojumus par neligzdojošiem lauku piekūnu pāriem. Mārdega skaidroja, ka šogad laukos bija maz grauzēju, ar kuriem barojas piekūni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!