Salīdzinot ar spēkā esošo likumu paredzēts izslēgt paaudžu ierobežojumus, kas nosaka, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā, uzskata likumprojekta autori. Piemēram, ja latvietis Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās vai tika izsūtīts uz Sibīriju, tad viņa mazmazbērns, kuram jau varētu būt 25 gadi, nevar repatriēties, jo latviešu, līvu (lībiešu) izcelsme ir tikai trešajā paaudzē.
Jauno normu varēs piemērot tikai tad, ja ar personas dokumentiem varēs pierādīt savu izcelsmi.
Likumprojekts izstrādāts arī tādēļ, lai precizētu repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanas jautājumus, kā arī lai repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, noteiktu, ka viņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā notiek saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem.
Tāpat likumprojektā noteikti ierobežojumi saņemt repatrianta statusu, kas saistīti ar noziegumu izdarīšanu, darbošanos PSRS Valsts drošības komitejā, un citi Repatriācijas likumā minētie ierobežojumi attiecināti arī uz Latvijas pilsoņiem, teikts grozījumu anotācijā.
Grozījumus iesnieguši koalīcijas partiju deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
