Parlaments pieņem Attīstības finanšu institūcijas likumu  (1)

Tā mērķis ir nodrošināt institūcijas efektīvu darbību, īstenojot atbalsta un attīstības programmas, kā arī nodrošinot citu normatīvajos aktos noteikto deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, īstenojot valsts politiku tautsaimniecībā.

"AFI mērķis ir nodrošināt efektīvu darbību, īstenojot valsts atbalsta programmas Latvijas uzņēmējiem, lai sekmētu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, sniedzot nepieciešamo atbalstu tautsaimniecības attīstībai. AFI ir viens no posmiem kopējā Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020.gadam atbalsta sniegšanas sistēmā, realizējot visas finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmas vienā institūcijā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Finanšu institūcijas atbalsta instrumenti būs aizdevumi, garantijas, eksporta kredīti, eksporta kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanas finansēšana, līdzdalība komercsabiedrību kapitālā, ieguldījumi fondos, tai skaitā alternatīvajos ieguldījumu fondos, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie finanšu instrumenti.

Ar likumu nostiprināts institūcijas statuss ļaus sadarbības partneriem, investoriem, klientiem, nozaru ministrijām, valdības institūcijām apzināties šīs institūcijas mērķus, statusu, finanšu stāvokli.

Lēmums par AFI izveides nepieciešamību tika pieņemts Ministru kabinetā jau 2009.gada decembrī, kad tika lemts par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku. Kopš 2009.gada decembra ar mainīgām sekmēm ir virzīts turpmākais AFI izveides process. Jau 2013.gada 2.aprīlī pēc ilgstošām diskusijām valdībā tika pieņemts lēmums par AFI kapitāla daļu turētāju noteikt FM, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju.

Pašreizējā valsts atbalsta un attīstības programmu ieviešanas sistēma, īstenojot finanšu instrumentu programmas ar līdzīgu atbalsta saņēmēju mērķa auditoriju, līdzīgiem atbalsta instrumentiem trīs dažādās institūcijās, ir sadrumstalota. Atsevišķām nozaru ministrijām, īstenojot finanšu instrumentu programmas nozaru ministriju kompetences jomās, kapitālsabiedrībās, kurās atšķirīgi kapitāldaļu turētāji, netiek ievērotas kopējās, valsts mēroga intereses resursu efektīvā izlietošanā, novēršot atbalsta programmu ar līdzīgiem tautsaimniecības attīstības mērķiem pārklāšanos. Papildus tam ar apvienotas AFI izveidi tiek ietaupīti finanšu resursi, turpmāk līdzīgas programmu administrēšanas funkcijas finansējot nevis trīs dažādās institūcijās, bet gan vienuviet.

Ir vairāki piemēri citās valstīs, ka finanšu institūcijas, kurām nav bankas licences, spēj efektīvi īstenot šo institūciju darbības mērķi. Tādas institūcijas darbojas mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Parasti šīs institūcijas atšķirībā no parastas kapitālsabiedrības darbojas kā finanšu institūcijas, kas piemēro noteiktu kārtību attiecībā uz finanšu resursu vadību, uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu izvietošanu, riska vadības metodēm un riska novērtēšanas kārtību. Atbilstoši likumprojektam minētās lietas tiks attiecinātas arī uz AFI.

Tāpat, ņemot vērā institūcijas darbības specifiku, likumprojekts paredz, ka AFI valdes un padomes locekļiem jāatbilst prasībām, kas nepieciešamas valdes un padomes locekļiem sabiedrībās, kuras darbojas regulētā tirgū, - kredītiestādēs, apdrošināšanas sabiedrībās u.c.

Likums arī ir noslēgums jau vairākus gadus ilgstošajai institūciju optimizācijai, apvienojot "Altum", Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku atbalsta fondu vienā institūcijā, kas papildus ar iepriekš minētajiem uzlabojumiem nodrošinās finanšu resursu, zināšanu un kapacitātes koncentrēšanu vienuviet, lai sekmētu valsts atbalsta instrumentu ieviešanu un ātrāku reaģēšanu uz tirgus nepilnību novēršanu.

Apvienojot AFI koncernā trīs kapitālsabiedrības, valstij būs pieejams tautsaimniecības attīstības instruments ar kopējo īstenojamo atbalsta programmu vērtību 700 miljoni eiro.

Pie šāda būtiska koncentrēta resursu apjoma tiek stiprināta kopējā AFI spēja piesaistīt ārējos resursus, lai šādus resursus novirzītu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, inovāciju attīstībai, enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, finansējot energoefektivitāti paaugstinošus projektus publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, Latvijas iedzīvotāju atbalstam noteiktās politikas jomās, piemēram, demogrāfijas atbalsta pasākumu finansēšanai.