"Līdz šim mūsu valstī nav bijusi plaša jeb horizontāla pieeja veselības aprūpes nodrošināšanai. Ir skaidrs, ka tikai Veselības ministrija ar tās pakļautībā esošajām organizācijām nevar veikt pārmaiņas veselības aprūpē. Vajadzīgs ir pašvaldību un citu tautsaimniecības sektoru atbalsts," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda Aizsilniece.
Veselības ministrijas galvenais uzdevums būtu tuvākajos gados panākt to, ka beidzot Latvijā rodas izpratne par iedzīvotāju veselību kā vērtību, kurai ir milzīga ietekme uz valsts ekonomiku un izaugsmi, pārliecināta Aizsilniece. Līdz šim bieži ir nācies saskarties ar politiķu viedokli, ka tā ir nozare, kurai tiek tērēts daudz naudas, bet labuma nekāda.
Kā piemērus veselības nozares sakārtošanai viņa min ģimenes ārstiem samazināt pacientu skaitu no 1800 uz 1500, kas ļautu uzlabot pakalpojumu kvalitāti un arī dotu iespēju pacientiem izvēlēties.
Tāpat svarīgi būtu nodrošināt rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību primārās veselības aprūpes līmenī, kā tas notiek daudzās Eiropas valstīs.
Aizsilniece uzskata, ka saskarsmes nozīme veselības aprūpē līdz šim ir atstāta novārtā. "Jau pirms 15 gadiem pētījumi ASV, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs norādīja uz to, ka lielākā daļa ārstniecisko kļūdu rodas nevis mediķu nezināšanās dēļ, bet saskarsmes kļūdu dēļ. Kā pacients jūtas nokļūstot slimnīcā vai uz konsultāciju pie ārsta," pauž ārste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
