Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lelde Grauda apmierināja 1997.gadā notikušajā Talsu traģēdijā cietušo prasību un no Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) piedzina 100 000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu.
Antānu ģimene, kuru dēls gāja bojā Talsu traģēdijā, prasībā lūdza no IeM un VUGD piedzīt miljona latu kompensāciju.
Traģēdija notika 1997.gada 28.jūnijā IeM rīkotajos svētkos, kuros, lūstot autopacēlāja strēlei, no 19 metru augstuma nokrita grozs ar 22 cilvēkiem. Kritienā dzīvību zaudēja deviņi bērni.
Tiesā iesniegtajā prasībā cietušais Vidis Vicinskis norādījis, ka cietis šajā traģēdijā. Viņš prasa piedzīt atlīdzību par sakropļojumu, nodarīto morālo kaitējumu un juridiskajiem pakalpojumiem, pastāstīts tiesā.
Trešās personas statusā lietā nolemts pieaicināt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Tieši Saldus rajona tiesa uzsāka izskatīt krimināllietu, kas tika ierosināta pēc traģiskā negadījuma. 2002.gada decembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru divi šajā lietā apsūdzētie tika attaisnoti, bet vienam atstāta spēkā nosacīta brīvības atņemšana.
Cietušo iesniegtās civilprasības tika atstātas bez izskatīšanas.
Lietas izskatīšana tiesā sākās 1998.gada sākumā, kad Saldus rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēdās tik daudziem liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs, kā arī bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis, inspektors Modris Keiselis un VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis.
Krimināllieta tika sadalīta un Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska apsūdzības daļa tika nodota papildizmeklēšanai.
Talsu traģēdijā vainotos autopacēlāja vadītājus Igoru Ivanovu un Vilni Griķi tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā.
Spriedums tika pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesā, kura Griķim un Ivanovam piespriestos sodus atstāja spēkā, bet atcēla lēmumu par lietas daļas nosūtīšanu papildizmeklēšanai, nosakot, ka Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska lieta Saldus rajona tiesai jāizskata citā tiesas sastāvā.
Saldus rajona tiesa lietu sāka izskatīt 1999.gada oktobrī, pieņemot lēmumu par Iekšlietu ministrijas (IeM) un VUGD pieaicināšanu civilatbildētāju statusā.
Tiesa pēc ilgstošas lietas izskatīšanas visus trīs apsūdzētos atzina par vainīgiem un piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Tiesa atzina, ka no kopējās civilprasību summas, kas pārsniedza 5,5 miljonus latu, 30 841 lats ir jāsedz VUGD.
Cietušie nebija mierā ar šo spriedumu un iesniedza apelācijas sūdzības. Tā lieta kārtējo reizi nonāca Kurzemes apgabaltiesā. Apgabaltiesa atcēla rajona tiesas spriedumu un lietu triju amatpersonu apsūdzībā tomēr nodeva papildu izmeklēšanai Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā.
Ar šo lēmumu nebija mierā prokuratūra, kas iesniedza blakussūdzību AT Senātam. AT atcēla lēmumu par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai un vēlreiz nodeva lietu izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesai. Apgabaltiesas lēmums bija negaidīts - apsūdzētie tika attaisnoti, bet cietušo civilprasību tiesa atstāja bez izskatīšanas.
Un atkal spriedumu pārsūdzēja Saldus rajona prokuratūra, iesniedzot kasācijas sūdzību AT Senātam. 2001.gada oktobrī Senāts nolēma - lieta 4.reizi skatāma Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā.
2002.gada 18.septembrī Kurzemes apgabaltiesa divus apsūdzētos attaisnoja, bet vienam atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - nosacītu brīvības atņemšanu.
Tiesa attaisnoja bijušo Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Pēteri Bekmani un inspektoru Modri Keiselu, savukārt VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Par šo tiesas spriedumu tika iesniegtas trīs kasācijas sūdzības - no notiesātā Zagorska, prokuratūras un cietušo pārstāves.
2002.gada 8.novembrī Senāts šai lietai "pielika punktu", atstājot spēkā Kurzemes apgabaltiesas pēdējo spriedumu. Civilprasība tika atstāta bez izskatīšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
