Foto: F64
Partiju reitingu līderi uzskata, ka Satversmē būtu jāveic izmaiņas, tostarp iespēja tautai vēlēt Valsts prezidentu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vienīgie iestājas par prezidentālu republiku.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka viens no izšķirošajiem jautājumiem ir, vai Latvija ir parlamentāra, vai prezidentāla republika.

"Tas ir viens no stūrakmeņiem Satversmes lietā, ja mēs gribam ar to ko darīt. Sabiedrībā vienmēr ir bijusi iekšēja vēlme pēc stingrās rokas un prezidentālu vadību. Uzreiz ir jāparedz, kā ievēlē prezidentu, kādas viņam ir funkcijas. Ja šai lietai ķeras klāt, tad tā ir tā lieta, ko mēs saucam par Satversmes revidēšanu," teica Brigmanis.

Pēc ZZS uzskata, ja ir tautas vēlēts prezidents, tad ir jāmaina Satversme un jāpāriet uz prezidentālu valsti.

Savukārt pārējās partijas, kas saskaņā ar aptauju datiem iekļūs 11.Saeimā, šādu ieceri neatbalsta, taču atzīst, ka izmaiņas pamatlikumā ir nepieciešamas.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs pauda, ka Latvijai ir ļoti laba Satversme, lai gan 21.gadsimta realitātes ir nedaudz sabojājušas to smalko varas balansu, kāds ir iestrādāts šajā likumā, un to vajag atjaunot. Tādēļ Satversme būtu jāgroza atsevišķos pantos, un liela daļa ZRP priekšlikumu Satversmes grozījumiem ir partijas līdera, eksprezidenta Valda Zatlera laikā izstrādātais plāns, tostarp prezidenta pilnvaru paplašināšana, kā arī tautas vēlēts prezidents.

Arī "Saskaņas centrs" (SC) atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju, un vienlaikus ir nepieciešama "krietna funkciju un tiesību pārdale" starp varām, pauda SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs.

"Var būt neliela pārdale, bet nevar būt runa par prezidentālu republiku," norādīja Ušakovs.

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis prognozēja - ja 11.Saeimas vēlēšanas beigsies ar pārliecinošu SC uzvaru un valdību veidos SC, gada laikā būs jaunas ārkārtas vēlēšanas, kā arī nopietnas diskusijas par jaunu Satversmi.

"Tāpēc, ka, ja turpinās šūmēties sabiedrība par to, ka katrs ievēlētais politiķis automātiski ir gada laikā atlaižams, tad, visticamākais, ka vienā brīdī nāks apgaismība, ka mums ir jāiet varbūt citā virzienā," skaidroja Zaķis.

Lai gan Satversme ir gudri un labi uzrakstīta, Zaķis uzskata, ka ir nepieciešamas nelielas izmaiņas pamatlikumā, ļoti uzmanīgi palielinot prezidenta pilnvaras.

"Domāju, ka Latvija prezidentālu republiku nav pelnījusi, tas nav labākais pārvaldes modelis. Uzskatu, ka vēsturē mums ir ārkārtīgi spilgti piemēri pirmās Latvijas laikā, kad prezidenta nevēlēšanās diskutēt jautājumus publiski parlamentā noveda Latviju ne visai korektā situācijā okupācijas noslēguma stadijā. Respektīvi, es neticu, ka Latvijas vēsture būtu tāda, ja Latvijā 1940.gadā būtu bijis parlaments," pauda "Vienotības" pārstāvis.

Tāpat Zaķis norādīja, ka Satversmē "ar lieliem, trekniem burtiem" ir jāieraksta, ka attīstības gados valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu.

Savukārt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš pauda viedokli, ka pašreizējā Satversmē ir vairākas jomas, par ko vajadzētu diskutēt.

"Ir panākta vienošanās gan starp konstitucionālo tiesību ekspertiem un pašreizējiem Saeimas politiķiem par vidēja termiņa budžeta plānošanas nepieciešamību. Finanšu ministrija nāca ar iniciatīvu, ka šis princips ir jānostiprina Satversmē. Priekšlikums, kas sākotnēji bija uz puslapas, reducējies ar priekšlikumu, kas sastāv no dažiem teikumiem. Pašlaik ejam cauri krīzei un, ja šis princips būtu nostiprināts Satversmē, dažam labam politiķim neienāktu prātā īstenot politiku - gāzi grīdā," skaidroja Bērziņš.

Nacionālā apvienība atbalsta tautas vēlētu prezidentu, sabalansējot varas atzarus. "Viens pilnvaru loks varētu būt konkrētu amatpersonu iecelšana. Iespējams, vēl kaut kas, bet par to vēl jādiskutē," piebilda Bērziņš.

Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.

Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!