Lai gan līdz šim Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzsvērusi, ka Latvijas karavīri jāatved mājās pēc iespējas ātrāk, 11.Saeimas priekšvēlēšanu programmā nav šāda punkta.
"Mēs šo situāciju redzam tā, ka misija agri vai vēlu beigsies, valstis atsauc [karavīrus no misijas]. Mēs esam šo jautājumu aktualizējuši mūsu starptautiskajiem partneriem, ka mēs gribētu vairāk piedalīties ar saimniecisko pienesumu. Mums ir gandarījums, ka balsis ir sadzirdētas – noteikts skaits kravu aiziet [uz Afganistānu], un tas ir pozitīvi. Katrā gadījumā es domāju, ko es esmu teicis, tiekoties ar ārzemju vēstniekiem, ka starptautiskās saistības ir jāpilda," sacīja ZZS līderis Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, apliecinot ZZS atbalstu rudenī gaidāmajam balsojumam Saeimā par Latvijas dalības pagarinājumu misijā.
Arī "Saskaņas centra" (SC) premjera amata kandidāts Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda viedokli, ka atļauties iet prom no Afganistānas Latvija var tikai kopā ar pārējiem sabiedrotajiem.
"Ņemot vērā, ka šis lēmums jau ir pieņemts, ka esam iekšā Afganistānā, mums tomēr ir zināmas saistības. Atļauties iet prom varam tikai kopā ar pārējiem sabiedrotajiem. Jautājums cits – vai mums tur vajadzēja braukt, bet, tā kā mēs tur jau esam iekšā, tad aizmukt un atstāt sabiedrotos arī nav pareizi," norādīja Ušakovs.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka Latvijas karavīriem Afganistānā jāpaliek tik ilgi, cik to prasa sabiedrotie.
"Jāpaliek. Jebkurš sevi cienošs karavīrs, kurš ir izvēlējies šādu profesiju, to uzskata par godu, par savu profesionālo izaugsmi un par iespēju attīstīties, piedalīties šādās operācijās. Arī var normāli nopelnīt," teica Zaķis.
Tikmēr Zatlera Reformu partijai (ZRP) nav pozīcijas par to, cik ilgi karavīriem būtu jāuzturas misijā Afganistānā, aģentūrai BNS atzina ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs. Vienlaikus Latvija varētu specializēties kibernoziedzības apkarošanas jautājumos.
"Dalība starptautiskajās misijās Latvijai ir būtiska lieta. Potenciāli mēs redzam, ka šeit mēs varam būt arī militārās industrijas sastāvdaļa. Mums ir konkrēts priekšlikums – tā kā Latvijā ir pietiekami attīstītas informācijas tehnoloģijas, tad mēs, iespējams, varētu specializēties kibernoziedzības apkarošanas jautājumos," klāstīja Sprūdžs un piebilda, ka šajā jomā vieta ir vairākām valstīm, ne tikai Igaunijai.
Savukārt tas, kad Latvijas karavīriem vajadzētu pamest Afganistānu, speciālistiem jādod politiķiem izlemšanai.
Tāpat Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš bija izvairīgs atbildēs uz šo jautājumu, norādot, ka tas jāvērtē kontekstā ar Latvijas drošības politiku.
"Mēs esam NATO dalībvalsts, tas ir sava veida pienesums mūsu drošībai. Protams, ka situācija uz vietas un sarunās ar NATO partneriem ir vērtējama, un pakāpeniski varētu nonākt pie tā, ka kontingents mainās. Diskusija par to var būt, bet kopējās drošības kontekstā uzskatu, ka pašlaik tas nav primārs jautājums. Naudas taupīšanas vai, precīzāk, naudas pelnīšanas nolūkos mēs vairāk piestrādātu pie tā, lai augtu militāro kravu tranzīts caur Latviju," sacīja Bērziņš.
Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.
Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.
Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
