Joffe jau iepriekš norādījis, ka Kononova prasības ECT būtu jāizskata arī pēc viņa nāves.
Arī Krievijas valdības pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā Georgijs Matjuškins iepriekš paudis, ka pēc Latvijā par kara noziegumiem notiesātā Kononova nāves viņa lietas iztiesāšana būtu jāturpina. Pēc viņa teiktā, Eiropas Cilvēktiesību konvencija ļauj izskatīt lietas ECT arī pēc iesniedzēja nāves, ja to prasa viņa radinieki.
Jau ziņots, ka 1.aprīlī mūžībā aizgājis sarkano partizānu komandieris, par nežēlīgu izrēķināšanos ar civiliedzīvotājiem tiesātais Vasīlijs Kononovs. Kononovs 2004.gadā Latvijā tika notiesāts par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus. Kononovs apsūdzības neatzina, un vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču ECT viņa sūdzības noraidīja.
Otrā pasaules kara laikā Kononovs Latvijas teritorijā darbojās partizānu brigādē, par ko saņēma vairākus padomju apbalvojumus. Bet par kara noziegumiem viņš tiesāts par notikumiem 1944.gada 27.maijā Latgales Mazo Batu ciematā. Kononovs tur nogalinājis deviņus civiliedzīvotājus, kuri, pēc viņa domām, nodevuši vāciešu karaspēkam 12 partizānus. Piecus cilvēkus ciematā nošāva, bet četrus sadedzināja dzīvus.
Par šo kara noziegumu Kononovu notiesāja, pēc iznākšanas no cietuma Krievija viņam piešķīrusi pilsonību, taču emigrēt uz Krieviju viņš atteicies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
