Foto: F64
Līdz ar nākamā gada budžeta projektu vienotā dokumentu paketē Saeimā, visticamāk, nonāks arī Pilsonības likums, no kura grozīšanas Saeima daudzus gadus un vairākus sasaukumus atturējusies, ņemot vērā tā jutīgumu un atsevišķu parlamentā pārstāvēto partiju vēlmi mīkstināt vai pastiprināt naturalizācijas nosacījumus, kā arī ieviest citas korekcijas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) portālam "Delfi" atzina, ka, visticamāk, Pilsonības likuma grozījumi tiks iesniegti vienotā budžeta paketē un pieņemti divos lasījumos. Šī likuma atvēršana nepieciešama, jo citādi nav iespējams īstenot valdības iecerēto Naturalizācijas pārvaldes (NP) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apvienošanu. "Es to personiski neatbalstu, bet, iespējams, nebūs citas iespējas," sacīja Circene.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja vietniece Anta Rugāte (TP) portālam "Delfi" sacīja, ka Saeimā vēl neesot skaidrības, vai šis likums tiešām tiks vērts vaļā un iesniegts budžeta paketē. Rugāte uzsvēra, ka nepieciešama juridiska analīze par to, ko Saeima tieši varētu grozīt, tāpat jābūt pārliecībai, vai Saeimā ir pietiekoši liels deputātu skaits, kas atbalsta likuma "pamatlietas". Pēc Rugātes teiktā, Saeimai jau kopš 1998.gada ir izdevies Pilsonības likumu pasargāt no "spekulatīvām politiskām interesēm, lai arī tiesa, šis likums nav ideāls".

Rugāte pieļāva, ka likuma atvēršana varētu aktualizēt arī virkni jautājumu, kas, baidoties no plašākām konsekvencēm, ko izraisītu likuma atvēršana, nav risinātas, tostarp par likuma pārējas noteikumiem un ārvalstu latviešu jaunās paaudzes tiesībām saņemt Latvijas pilsonību.

Jau vēstīts, ka valdība nolēmusi likvidēt NP, to pievienojot PMLP. Tā kā NP kā iestāde pieminēta Pilsonības likumā, šādas izmaiņas nav iespējami bez likuma atvēršanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!