Sašutusi par Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltīto Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša runu, maija sākumā pensionāre Marija Vidiņa rakstīja saniknotu vēstuli premjeram Aigaram Kalvītim. Marijai no Rēzeknes niknums bija tik liels, ka viņa vēstulē izsaka minējumu, ka Kalvītis ir "vai nu galīgs stulbenis, vai arī Putina iezombēts mankurts". Pēc notikušā viņu apmeklējuši Drošības policijas pārstāvji, aicinot nerakstīt "tādas nekorektas vēstules Kalvītim".
Laikraksts "Diena" vēsta, ka Marija Vidiņa vēstulē secina, ka prezidente, atceļot drošības likumu grozījumus, jau premjeram "sadeva pa purnu", un izsaka minējumu, ka viņš arī no tautas var sagaidīt līdzīgu attieksmi.

Nosūtījusi vēstuli, Marija par to aizmirsa. Taču liels bija viņas pārsteigums, kad šonedēļ pie pensionāres ieradās Drošības policijas pārstāvis, lai brīdinātu "nerakstīt tādas nekorektas vēstules Kalvītim", satraukusies stāsta Marija.

Drošības policijas preses dienests laikrakstam apstiprināja, ka saņemta vēstule no Valsts kancelejas ar lūgumu "pārbaudīt vēstulē minēto". Policijas pārstāve Kristīne Apse–Krūmiņa paskaidroja, ka "policijai ir tiesības brīdināt personu, lai to atturētu veikt iespējamos likumpārkāpumus".

Kas šajā gadījumā norādīja uz iespējamo pārkāpumu, policija nevarēja paskaidrot. Marija Vidiņa pastāstīja, ka viņa diezgan bieži rakstot vēstules valsts amatpersonām. Tiesa, parasti tās esot pieklājīgākas.

"Dīvaina parādība demokrātiskos apstākļos," par notikušo spriež cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits. Pēc vēstules satura pārstāsta viņš uzskata, ka "tur nav valstiska apdraudējuma", tādēļ ir neizprotama drošības policijas pārbaude. "Tā ir bīstama parādība, ja valsts iestādes vēršas pret cilvēku," secina Mits.

Krimināllikums atbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu vairs neparedz, ir gan pants par goda aizskaršanu, taču, to piemērojot, cietušajam pret aizskārēju jāvēršas tiesā individuālā kārtā.

Tiesa, laikrakstam piektdienas vakarā tā arī neizdevās noskaidrot, vai vēstuli drošības policijai patiešām nosūtīja Valsts kanceleja. Tās vadītāja Gunta Veismane norādīja, ka visas vēstules, kas adresētas Kalvītim, tiekot pārsūtītas viņa birojam. Savukārt premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš neatcerējās līdzīga satura vēstuli, kas būtu nosūtīta drošības policijai. Riekstiņš paskaidroja, ka šogad birojs saņēmis aptuveni 3000 vēstuļu, no kurām viena gada sākumā nosūtīta pārbaudei drošības policijai, jo saturējusi tiešus draudus valsts augstākajām amatpersonām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!