Pērn aizbraucēju skaits pieaudzis par 23%

Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā, lai apmestos uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu.

Kopumā ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.

2009.gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23% vairāk nekā 2008.gadā).

Visvairāk cilvēku - 21,8% no visiem aizbraucējiem - devās uz dzīvi Krievijā, 17,8% apmetās Lielbritānijā, 9,7% - Vācijā un 7,8% - Īrijā. Aizvadītajā gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies divas reizes, uz Krieviju - 1,3 reizes, uz Vāciju - 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.

No 2009.gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13,5%, citu ES valstu valstiskā piederība - 10,6%, pārējo valstu 22,9% (no tiem Krievijas pilsonība - 48,6%). 77% aizbraucēju bija darbspējas vecumā.

Iebraucēju vidū pagājušajā gadā lielākais īpatsvars – 25% - bija ieceļotājiem no Krievijas. No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19,4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 0,2%, citu ES valstu valstiskā piederība - 40,4%, pārējo valstu - 40,0% (no tiem Krievijas - 66,0%) iebraucēju.

2009.gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 54,6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 51,1%.

2009.gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu - par 1826, ukraiņu - par 348, baltkrievu - par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru - par 47, vāciešu - par 40 cilvēkiem.