Visbiežākie pārkāpumi bija saistīti ar darbības pārskata neiesniegšanu, informācijas neiesniegšanu un savlaicīgi neveiktas procesuālās darbības. Šteina arī izcēla faktu, ka ir pieaudzis pārbaužu skaits administratoru darba vietās, tādējādi nodrošinot labāku kontroles mehānismu par viņu darbību.

Savukārt administratora sertifikāta darbība pērn tika izbeigta 51 administratoram, no tiem 19 paši iesniedza pieteikumus sertifikāta darbības izbeigšanai, 16 gadījumos administratoram bija negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators vispār nebija pieteicies eksāmena kārtošanai, četros gadījumos darbība tika izbeigta, jo tika konstatēta ļaunprātīga administratora pilnvaru izmantošanu, divos gadījumos administrators neieradās uz kvalifikācijas eksāmenu un vēl divos gadījumos sertifikāta darbība tika izbeigta, jo tika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.

Kā prioritātes 2018.gadam MNA izvirzījusi preventīvu uzraudzības mehānisma piemērošanu, pastiprinātu maksātnespējas procesa izmaksu kontroli, elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas pilnveidi, sadarbību ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī sabiedrības informēšanu par MNA aktivitātēm.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka pēdējos divos gadus ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, administratoru jomas reforma, kā arī maksātnespējas procesu administratoriem piemērots amatpersonas statuss.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Helmuts Jaujs norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā Tieslietu ministrija ir paveikusi lielu darbu maksātnespējas jomas sakārtošanā. Kā vienīgo negatīvo aspektu Jaujs izcēla to, ka Latvijā vēl aizvien ir vāja uzņēmumu glābšanas kultūra - tiek uzsākti daudzi tiesiskās aizsardzības procesi, taču ir ļoti maz veiksmes stāstu.